Valmieras integrētā bibliotēka Dzejas dienā pēc tradīcijas uzņem vairāku paaudžu literātus, un blakus savējiem ikreiz viesu bariņā ir pa jaunai, iepriekš neredzētai sejai. Šoreiz jaunie – Katrīna Rudzīte un Jānis Tomašs, bet kā sirsnīgs pārsteigums bija arī mūsu pašu Andris Akmentiņš, īstenais valmierietis un pašlaik tikpat īstens ventspilnieks, protams, ar neiztrūkstošo ģitāru padusē.
Pusdienlaikā Dzejas dienu viesi ciemojās skolās un citviet: Katrīna Rudzīte Valmieras Viestura vidusskolā, Andris Akmentiņš savā 5. vidusskolā, Jānis Tomašs Pārgaujas ģimnāzijā, Edvīns Raups runāja ar rakstošajiem jauniešiem bibliotēkā, bet Agnese Rutkēviča ar Valmieras pansionāta vecļaudīm, pēcpusdienā dzejnieki viesojās Dikļos. Vakarpusē bibliotēkā Raiņa (Dzeja ir kā saule, kas visu dzīvu dara) un Veidenbauma (tūlīt būs 150) zīmē viņos ieklausījās kupls pulciņš valmieriešu. Andris Akmentiņš, kas pēc mājinieku lūguma bija uzņēmies vakara vadītāja pienākumus un to darīja gana atraktīvi, katra autora dzejas pasaulē klausītājus ievadīja ar viņaprāt raksturīgām rindām un šoreiz netradicionāli sāka ar vārdiem no Tamāras Skrīnas haikas: vārds glabā atslēgas. Valmierietes Tamāras trīsrindēs joprojām filosofija plašā tvērumā, ar latviskās dzīvesziņas pamatīgumu un pasaules kultūras pēcgaršu, ar vieglu ironiju jaušamai sāpei pāri. Paša Akmentiņa dzīvē visi darbi kļūst par tekošajiem, jo – topot romāns un laiks atliekot tikai bērnu dzejai, par kuras aušīgajiem ritmiem klausītāji no sirds sasmējās un neviļus pašūpojās līdzi, vai arī nopietnāk: Priecājies, ka liela nauda/Nenāk, tevi nepārbauda…
VIESI. Dzejas dienā Valmieras integrētajā bibliotēkā (no kreisās) Juris Helds, Edvīns Raups, Jānis Tomašs, Tamāra Skrīna, Andris Akmentiņš, Daina Sirmā, Katrīna Rudzīte, Agnese Rutkēviča un Viks. Ārijas Romanovskas foto