1955. gada 4. februāra rītā, pēc lugas «Jaunākā brāļa vasara» pirmizrādes Dailes teātrī, jaunais arhitekts Gunārs Priede pamostas kā slavens dramaturgs, aizsākot jaunu posmu latviešu literatūrā.
Stāsts par jaunā Uģa Daugavieša vasaru, viņa veidošanos par personību un pārpratumi, ko veido jaunības maksimālisma sadursme ar dzīves realitāti, pirmā nelaimīgā mīlestība, skumjas, kļūdas un maldi, ir izaudzis no Gunāra Priedes paša personiskās dzīves pieredzes un vērojumiem.