«Šeit mēs filmējam izšķirošo brīdi cīņā par Latvijas neatkarību. Tas bija politiski ļoti sarežģīts un nesaprotams laiks, kad katram bija jāizlemj, kurā pusē būt — vai viņš tic Latvijas valstij, vai Sarkanajai armijai, vai neliekas aizdomīgi, ka igauņi nāk palīgā. Tas bija brīdis, kad jauni puikas saprata, ka viņi grib cīnīties par Latviju. Viņi pierādīja pilnīgi neticamo! Puiku motivācija un azarts bija tik liels, ka viņi spēja ļoti grūtos apstākļos apstādināt daudz pieredzējušo vācu armiju. Protams, tas notika ar igauņu milzīgu palīdzību, bet, ja nebūtu šo puiku, tas nebūtu noticis. Karā šis laiks iezīmēja ļoti būtisku brīdi. Sākumā latvieši gāja karot ar milzīgu entuziasmu kā brīvprātīgie. Vēlāk zem dažādām varām dabūjām ļoti vilties. Latviešiem stāstīja un iegalvoja, ka tie cīnās par mājām, kamēr realitātē viņi bija kā bandinieki lielajās spēlēs. Šeit sākas mūsu Latvijas karš, kur mēs sitāmies paši par sevi. Pierādījām, ka esam spēcīgi un neviens mums neko nevar izdarīt, taču tas prasīja milzīgus upurus,» komentē filmas režisors Dzintars Dreibergs.
Vietā pie dzelzceļa tilta cīņas notika pirms 99 gadiem tieši jūnijā. Filmēšana gan notiek pretējā krastā, nekā tas bijis vēsturiski, tomēr filmā būs izmantots spoguļattēls. Priekšstats par cīņām gūts arī no attēliem, kas pieejami www.zudusilatvija.lv, kuros ir redzami igauņu bruņu vilcieni un kā pāri Raunas upītei nāca vāciešu armija. «Liesma» jautāja, vai skatītājiem filmā izdosies redzēt kādu no bruņu vilcieniem. Režisors norāda, ka Latvijā neviens no tiem nav saglabājies, bet tas būs, tikai zīmēts. Tas gan nav viegls darbs, jo tiks veidots, balstoties uz vēsturiskajām fotogrāfijām.
IZMIRKUŠI. Puikas pledos un dvieļos filmēšanas pārtraukumā sildās. Ieradies arī aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, kas puišiem velta uzmundrinājuma vārdus. Jāņa Līgata foto