Televizora nav, un ziņas nelasa
«Visu informāciju atrodu pats, to izmeklēju pārsvarā no grāmatām, kā arī no zinātniekiem un atsevišķu podkāstu vadītājiem un viņu speciālistiem, kas tiek intervēti.
Grāmatu pasaulē mani ieveda nepārvarama tieksme pēc informācijas, zināšanām un apskaidrības, patiesības. Man patīk sajust grāmatu, tāpēc lasu tikai taustāmas, nevis e-vidē, varbūt esmu vecmodīgs. Tā sajūta, kad lasi un iejūties rakstnieka ādā, ka esi klātesošs, kad vārdi birst manā prātā, ir fascinējoša – uz daudziem jautājumiem pēkšņi ir atbildes, ko neviens nespēja sniegt. Lasu visa veida psiholoģiju, padziļināto zinātni, par uzturu, sportu, autobiogrāfijas, motivējošo literatūru. Katra grāmata mani maina. Maina uztveri kā jauna dāma apģērbus. Maina attiecības ar cilvēkiem, lietu uztveri, pasaules skatījumu. Šobrīd realitāte ir mans spēļu laukums. Esmu sācis skatīties uz cilvēkiem ar lielu interesi. Kā viņi kustas, kā runā, kāda mīmika, ko/kāpēc dara, kā uzvedas. Grāmatas mani nomierina, liek vairāk pasmaidīt un justies dzīvākam. Kā arī atver pozitīvisma, labsirdības ceļus.»
EDVARTS MELNIS. Foto mirklis šogad rudenī, kad lasījis grāmatu, sēžot Gaujas krastā. Foto no personiskā arhīva