Gadu mija cauru diennakti
Kamēr latviešu mājās 31. decembrī pēc pusdienlaika vēl notiek lielā stāvēšana pie plīts un rasola bļodu piepildīšana, gadu mijas salūtu jau bauda ļaudis Kamčatkas pussalā, Fidži salās, Jaunzēlandē, tad pienāk salūta laiks Magadanas apgabalā Krievijā, Norfolkas salā un drīz pēc tam Austrālijas austrumu krastā.
Ne velti gada nogales vakara ziņās jau skatām, kā austrālieši un tūkstošiem tūristu sagaida gadu miju uz ūdensslēpēm visīstākajā vasarā un bauda salūtu, kas esot tik varens, šauts no tiltiem un torņiem, ka redzams pat 20 kilometru attālumā.
Pirotehnikas ornamenti diennakts laikā, šķērsojot laika joslas, virzās no austrumiem uz rietumiem. Kad salūta lietus ticis pāri Āzijai, sākam klausīties, kādi būs pirotehnikas ziedi mūsu debesīs. Etiopijā, Irākā, Kenijā, Saūda Arābijā, protams, Maskavā, Sanktpēterburgā un citviet jaunais gads mūsējo apsteidz par stundu. Tad klāt ir Latvijas mirdzēšana. Taču līdz ar salūta vilni Baltijā nekas nebeidzas, pasaule turpina gaidīt un svinēt. Kad savās mājās izlemjam doties pie miera, jaunā gada naktī tas varētu būt ap pulksten četriem pieciem no rīta, tad par salūtu lieli un mazi priecājas Grenlandē, Argentīnā, Urugvajā un daļā saulainās Brazīlijas, vēl virknē salu, kas būtu jāmeklē pasaules kartē.
Kad parasti vēl saldi guļam, cerot dažu stundu laikā noķert aiz astes sapni, kas vēstītu par visiem labumiem jaunajā gadā, salūtā raugās lielākajā daļā ASV un Kanādas, bet ap divpadsmitiem dienā, kad 1. janvārī tveram pēc kafijas tases, jaunais gads klāt arī Havaju salās. Vēl pāris stundas tas pārstaigā okeānu un sveicina tā gaidītājus Džarvisa Palmīra koraļļu un Beikera salā. Tur tas pieklauvē visvēlāk, bet tāpat atnāk ilgi gaidīts un laimīgs.
KOŠS SALŪTA LIETUS aizbaida prom veco gadu, vēsta par jaunā sākšanos. Uguņošana ir svētku tradīcija visā pasaulē.