Iecere iestudēt šo izrādi radās oktobrī, kad režisors Roberts Segliņš ieteica aktieru trupai izlasīt viņa mīļāko jaunības dienu eksistenciālās filozofijas pārstāvja Albēra Kamī darbu «Svešinieks», un kā par brīnumu, ņemot vērā, ka romāns nav no tiem vieglajiem, «Sprīdīša» aktieri šo ideju uzņēma ar lielu labpatiku.
Izrādes galvenais varonis Merso uz savu dzīvi skatās kā svešinieks no malas. Nomirst māte, bet viņam būtībā vienalga, jo viņi jau sen atsvešinājušies. Merso iemīl skaistā Marija, bet viņam vienalga. Marija grib ar viņu precēties, bet viņam joprojām vienalga. Viņa draugs piekauj kārtējo mīļāko, bet Merso tikai vienaldzīgi noskatās. Gandrīz visas izrādes garumā galvenais varonis šķiet kā svešinieks pats savā dzīvē.
Izrādē ar galveno varoni notiek tik daudz likstu, ka tās beigās liek domāt, ka Merso nemaz nav vienaldzīgs vai inerts, viņš ir neparasti pragmatisks un racionāls cilvēks, kas dzīvi uzskata par gandrīz bezjēdzīgu padarīšanu, savukārt sabiedrība to nespēj ne saprast, ne pieņemt.