Jau gadiem nelielā līdzīgi domājošo pulciņā kopā ar draudzeni Zandu un meitu Emīliju šo nakti īsina arī burtnieciete Vita Ozerinska. Tādā pulciņā kopā nākot tie, kas cenšas dzīvot dziļā saskaņā ar dabu, mēģinot tvert enerģijas, ko spēj iedot vien šī nakts. To sagaidot un dziesmās pie ugunskura aizvadot, visām mugurā ir tikai pašu austi vai darināti tērpi. Vitai un Emīlijai tie ir etnogrāfiskie, bet Zanda pat darinājusi līdzīgu arheoloģiskajos izrakumos atrastu 12. gadsimtā valkātu tērpu. Tam klāt vēl arī pašas no bronzas darinātas senajām līdzīgas rotaslietas, kādas viņa arī draugu pulciņam mēdzot dāvināt. Vien šim tērpam vajadzīgā lapsas aste neesot no pašas nomedītās, bet arī pirkta neesot. Kad jautāju, vai gada īsākajai naktij tautas dziesmu pietiks, Vita atteic, ka jau dziedātās un vēl dziedamās neviens neesot pat mēģinājis saskaitīt. Viņas pašas galvenās dziedātājas neesot, bet pulciņā vienmēr atrodoties vilcējs, kas uzdod sākuma toni un vislabāk vārdus zina, tad atliekot vien piebalsot. Šī gada īsajā naktī lieliski skanējusi Emīlijas kokle, ko māte ar meitu arī pašas darinājušas.
CEĻĀ UZ SAULGRIEŽU SVĒTKIEM. Vita (no labās), Zanda un Emīlija uz tiem dodas cauri ziedu pļavai. Ārijas Romanovskas foto