Par sevi Guntis pastāsta, ka ir anesteziologs-reanimatologs, sāpju terapeits, neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieks, fotogrāfs un dabas draugs. Piedzimis un uzaudzis Rīgā. Pēc Rīgas Medicīnas institūta absolvēšanas devies uz Valmieru, jo šeit piedāvāts darbs un iespēja būt patstāvīgam. Visu savu aktīvo darba mūžu pavadījis šeit.
«Fotografēšanai pievērsos jau bērnībā, ar pirmajām filmiņu kamerām, kādā piektajā, sestajā klasē. Studiju laikā fotografēju kursabiedru kāzas, ceļojumus, kad ar laivām braucām. Pēc studijām fotografēšanā bija neliela pauze, līdz sāku tai pievērsties ar dziļāku domu.
Izstādē ir redzamas 32 kalnu fotogrāfijas. Kalni man patīk, vairāk nekā jūra un okeāns, ar to, ka tie ir lieli un tur ir kāds miers. Pēdējos gados kā ārsts eju no tradicionālās medicīnas ārā, vairāk pievēršos neirobioloģijai – saprast to, kā cilvēks vispār dzīvo, kāpēc saslimst, kāpēc slimo. Sāku saprast – kalni ir tie, kas ļauj būt mierīgam, pašam ar sevi, būt šeit un tagad, tā tāda populāra frāze, ko tagad visur sprauž iekšā, bet ļoti maz kurš īsti izprot tās nozīmi un kā to realizēt dzīvē.
FOTOIZSTĀDES ATRODI SAVU KALNU ATKLĀŠANĀ Valmieras Kultūras centrā fotoizstādes koordinatore Agnese Lutce un fotoizstādes autors Guntis Iļķēns. Ārijas Romanovskas foto