Tuvojoties Latvijas simtgadei, liels cilvēku skaits vietnē www.lv100.lv ir nolēmuši dāvināt savu laiku, lai ar savu iesaisti svētkus padarītu labākus un paliekošākus. Tagad radusies izdevība savu apņemšanos īstenot.
Latviešu folkloras krātuve (LFK) ir viens no lielākajiem folkloras arhīviem Eiropā. Un tikai tāpēc, ka tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju daudzas desmitgades entuziastiski vākuši folkloru un to iesūtījuši glabāšanai LFK. Kopīgiem spēkiem pārrakstot mūsu folkloras mantojumu, mēs tam piešķirsim mūsdienīgu papildu vērtību. Ja 100 tūkstoši cilvēku uz pusstundu kļūtu par aktīviem Simtgades burtniekiem, kopīgais devums Latvijai apjoma ziņā būtu mērāms vairākos «Dainu skapjos».
Latviešu folkloras krātuvē atrodas mīklas, nostāsti, tautasdziesmas, ticējumi un citas folkloras vienības latviešu, krievu, lībiešu, poļu, latgaliešu, lietuviešu un vēl citās valodās, kas lietotas Latvijas teritorijā. Lai šo dārgumu lādi ikviens varētu atvērt jebkurā pasaules malā un ar dažiem klikšķiem atrastu, piemēram, mīklas par zivīm poliski vai ticējumus par mežu jidišā, šie materiāli jāpārraksta jeb jāizburto. Latvijas bagātības veido visas tautas, kas te dzīvojušas, tādēļ garamantu krājumā pārrakstīšanu gaida 100000 lappušu latgaliešu, lībiešu, lietuviešu, igauņu, krievu, baltkrievu, jidiša, poļu, romu, vācu un latviešu valodā.
Latvijas Radio radošā direktore un Simtgades stundu dāvināšanas idejas autore Una Rozenbauma: «LV100.lv tika radīts, lai katrs sajustos atbildīgs un piederīgs tam, kas notiek šeit un tagad. Lai katrs svinētu Latvijas dzimšanas dienu kā savējo. Lai mēs sagaidītu nākamos simt gadus vēl stiprāki, saliedētāki un priecīgāki. Lai katrs varētu droši un lepni teikt — Es esmu Latvija!»
Par pirmajiem Simtgades burtniekiem preses pasākumā tika aicināti vairāki kultūras jomu pārstāvji. Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela pārrakstīja kādu lietuviešu tautasdziesmu, dzejnieks Sergejs Timofejevs digitāli atšifrēja krievu častušku, savukārt Marina Gehta, muzeja «Ebreji Latvijā» direktora vietniece, savu laiku un valodu prasmes dāvināja, pārrakstot ebreju sakāmvārdu jidišā, bet lībiešu valodas un kultūras pētnieks Valts Ernštreits atšifrēja skaitāmpantu lībiešu valodā. Latviešu mīklu «Divi vīri kalnā kāpa, viens otru nepanāk» pārrakstīja Latvijas valsts simtgades biroja vadītāja Linda Pavļuta.
Viņa pauda gandarījumu par uzsākto projektu un aicināja ikvienu Latvijas valsts iedzīvotāju, tautiešus un draugus ārvalstīs iesaistīties šajā ļoti vajadzīgajā un noderīgajā darbā: «Latvijas valsts simtgades birojā redzam, ka cilvēki vēlas gan svinēt mūsu valsts simtgadi, gan organizēt šos svētkus. Simtgades gaidīšana ir brīnišķīgs laiks, kad cilvēki ir vēl atvērtāki labiem darbiem. Kopīga vēstures liecību pārrakstīšana tikai apliecina, cik ļoti skaistā, garīgi bagātā un daudzveidīgā valstī mēs dzīvojam, liekot stiprus pamatus nākamajiem simt gadiem. Tagad jebkuram ir iespēja kļūt par 21. gadsimta Krišjāni Baronu un pievienot vērtību mūsu garamantām.»
Dodies uz lv100.garamantas.lv un palīdzi pierakstīt digitalizētos materiālus! Sāc ar vienu, pārraksti visu dienu!
Latvijas valsts simtgades svinības norisināsies piecu gadu periodā no 2017. gada aprīļa līdz 2021. gada janvārim, aptverot galvenos ar Latvijas valsts izveidi un nostiprināšanos saistītos notikumus.
PIRMSĀKUMS. Krišjāņa Barona Dainu skapis Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Alekseja Koziņeca foto