Anna Galauliņa, (Sēliešu) mājas saimniece, atcerējās, ka monētas bijušas māla traukā, kas atrodot bijis jau saplīsis. Trauka lauskas neesot saglabājušās.» V. Grīviņš noskaidrojis, ka Sēlieši jeb Sēlietis ir veca māju vieta un bija fiksēta jau 1638. gada Vidzemes arklu revīzijā.
Numismātam strādāt pie depozīta vienmēr ir aizraujoši. Jānosaka visas monētas, jāatšifrē, kur un kad tās kaltas, kādi nomināli pārstāvēti. Svarīgi noteikt hronoloģiski visvecāko monētu, ar kuru sākās monētu krāšana, un visjaunāko, ar kuru krājums beidzās. Tad būs skaidrs depozīta noglabāšanas laiks.
Kocēnu Sēliešu depozītā ir ap 330 monētu, kuru kopējais svars ir 327,62 g. Depozīta sastāvā ir pieci dālderi, trīs ¼ dālderi, viena ¼ ekija un viena zviedru divmarku monēta. Ir arī divi trīspelkeri un viena vara monēta. Pārējās ir maza nomināla monētas, pārsvarā šiliņi. Diemžēl monētas vajadzēja noteikt vēl netīrītas, tamdēļ viltoto šiliņu skaits pagaidām nav precīzi zināms.
Latvijā 17. gs. monētu depozīti atrasti sevišķi daudz, jo šinī laikā zemei gāja pāri vairāki kari. Latvijas teritoriju skāra zviedru – poļu karš (1600. – 1629. un 1655. – 1660. gads), kas sekmēja uzkrāto naudas līdzekļu slēpšanu. Kara laikā iedzīvotāji savu naudu mēdza noslēpt zemē ar nodomu vēlāk to izrakt. Taču daudzie monētu depozīti liecina, ka tas nav noticis. Vislielākais depozītu skaits Latvijā – 29 – noguldīts 1655. – 1660. gadā, tātad Zviedrijas un Polijas militārā konflikta laikā, 16 no tiem atrasti Vidzemes teritorijā.
Depozīta kopskats. Artas Rozītes foto