Koncerta ievadam Andris Poga izvēlējies krievu tīrradņa Modesta Musorgska simfonisko tēlojumu Nakts kailajā kalnā. Visīstākais Kailais kalns (pēc dažām ziņām, četri šādi kalni) atrodoties Kijevā, un raganas turp dodas gan Valpurģu naktī, gan vasaras saulgriežu dienā. Musorgski bija sagūstījusi doma izpaust savu vētraino talantu, skaņās zīmējot jāņunakts raganu sabatu. Pēc Musorgska dzirdēsim Ravela Klavierkoncertu Sol mažorā. Tā ir ārkārtīgi spilgta, krāsaina, dzīvīga mūzika, kurai pa vidu ir gandrīz caurspīdīga un debešķīgi skaista lēnā daļa.
Soliste būs bulgāru pianiste Plamena Mangova. Viņa ir Karalienes Elizabetes konkursa 2007 otrās vietas ieguvēja, un pēc šī konkursa sākās viņas starptautiskā karjera. Patlaban viņa uzstājas ar tādiem diriģentiem kā Mjunvuns Čuns, Endrū Deiviss, Jāps van Zvēdens, Dmitrijs Jurovskis, Gilberts Varga, Fransuā Ksavjē Rots. Plamenas Mangovas kamermūzikas partneru vidū ir Marija Žoana Pireša, Boriss Berezovskis, Ogistēns Dimē, Aleksejs Ogrinčuks, Aleksandrs Kņazevs un Izaī stīgu kvartets. Pianisti aicina uzstāties Verbjē festivāls, Martas Argeričas festivāls Lugāno, Nantes trakās dienas, Larokdanteronas festivāls, Rostropoviča festivāls Maskavā un Baku, Gštādes muzikālās virsotnes, Francijas Radio festivāls Monpeljē, Štutgartes Baha akadēmija u. c. starptautiski nozīmīgi forumi.
Plamenas Mangovas pirmais soloalbums, kurā skan Šostakoviča mūzika, ieguva gada balvu Diapason d’Or (2007). Šī paša komponista mūziku Plamena ieskaņojusi arī ansamblī ar soprānu Tatjanu Meļņičenko, vijolnieci Natāliju Priščepenko un čellistu Sebastiānu Klingeru (Superfonic balva no žurnāla Pizzicato). Bēthovena mūzikas tvartu slavēja radiokanāls France Musique un žurnāls Diapason. Braiss Morisons no Gramophone ļoti augstu novērtēja ierakstu ar Štrausa Burlesku un Brāmsa Pirmo klavierkoncertu. Jaunākajā albumā Plamena Mangova muzicē duetā ar Aleksandru Kņazevu, un tvarts veltīts Frankam un Izaī.
Koncerta izskaņā dzirdēsim Sergeja Rahmaņinova Simfoniskās dejas — komponista daiļrades vainagojumu. Tas komponēts laikā, kad Rahmaņinovs jau divdesmit gadu dzīvoja trimdā, taču joprojām nespēja aizmirst Krieviju, kas bija viņa mūzas mītnesvieta. Simfoniskās dejas ir viens no visu laiku skaistākajiem un arī dramatiskākajiem žanra paraugiem. Rahmaņinovs par Simfoniskajām dejām teicis: «Tas ir mans pēdējais uzliesmojums.»
Dažas dienas pēc koncerta Cēsīs LNSO vedīs šo programmu uz Eksanprovansas Lielo teātri un akustiski izcilo Mecas Arsenālu.
Stundu pirms koncerta, pl. 18, koncertzāles Cēsis Kamerzālē interesenti aicināti uz Pirmskoncerta sarunu, kuru vadīs muzikologs Orests Silabriedis. Gaidāma tikšanās ar ievērojamo rakstnieku Roaldu Dobrovenski, kura romāns par Modesta Musorgska dzīvi un darbiem savulaik guva lielu ievērību Krievijā, un nu tas beidzot ieraudzījis dienasgaismu latviešu valodā. Romāna tulkotāja ir Dina Nātiņa, izdevējs — apgāds Lasītava.
LNSO pūšamo instrumentu grupa. Anrija Požarska foto