Ideja par mākslas objektu, kas veltīts režisoram Oļģertam Kroderam, veidojusies jau 2014. gadā, kad tika izveidots Krodera fonds. «Mēs strīdējāmies, uzklausījām viedokļus, kādam būtu jāizskatās mākslas objektam, kas būtu visatbilstošākais režisora garam. Aivars Vilipsōns piedāvāja savu versiju par Kroderu kā augļu koku, un tapa Krodera balva,» tā Evita Ašeradena, Valmieras teātra direktore un Krodera fonda locekle. Kā uzsvēra pasākuma vadītāji un Krodera fonda pārstāvji Artūrs Skrastiņš un Vilis Daudziņš, atklātā Krodera ābele nav piemineklis, bet gan balva režisoram par viņa mūža ieguldījumu. «Tas ir mākslas objekts, kas veltīts Kroderam,» tā Artūrs Skrastiņš.
Tāpat arī Krodera fonda pārstāvji saskārušies ar grūtībām, lai savāktu nepieciešamos līdzekļus mākslas objekta izveidošanai, tomēr, kā Artūrs Skrastiņš Krodera ābeles atklāšanā uzsvēra, Evita Ašeradena bija tā, kas gadu no gada ticēja, ka izdosies savākt vajadzīgos līdzekļos. «Kādā brīdī tiešām vairs nebija cerību, ka tam varēs savākt līdzekļus, jo tā ir liela nauda un tikai ar ziedotāju palīdzību to nevarēja izdarīt. Ja cilvēks netic, tad nekas nenotiek, tāpēc nevajag ticību pazaudēt. Tiešām laimīgu sakritību dēļ tas notika,» tā Evita Ašeradena, paužot gandarījumu un pateicību visiem atbalstītājiem.
DARBA AUGĻI. To galvenie «vaininieki»: Evita Ašeradena (no kreisās), Ināra Tetereva, Aivars Vilipsōns un Ivars Miķelsons. Matīsa Markovska foto