Izskanot vīru koru koncertam ar komponista Mārtiņa Brauna piedalīšanos un folkloras kopu priekšnesumiem pilsētas laukumā, Vācijas pilsētā Eslingenā noslēdzās latviešu rīkotie Eslingenas Dziesmu svētki, kuros ap 700 dalībnieku godināja 1947. gadā notikušo latviešu svētku 70. gadadienu un arī Vācijā sveica gaidāmo Latvijas simtgadi.
Plašajā trīs dienu programmā, piedaloties 700 dalībniekiem 33 latviešu kolektīvos no 11 valstīm, Eslingenas pilsētas iedzīvotāji un tās viesi tāpat kā pirms 70 gadiem varēja piedzīvot visu latviešu kultūras bagātību — dziesmas, dejas, teātra spēli, kino, amatniecību, tradicionālo dziedāšanu un dančus. Svētku programma 16. jūnija rītā tika atklāta ar svinīgo dievkalpojumu Eslingenas Dienvidu baznīcā, kura bijusi nozīmīgs latviešu pulcēšanās centrs jau pēckara gados. Dievkalpojumu vadīja pieci latviešu un viens vācu mācītājs, uzsverot latviešu tautas vienotību arī dažādās zemēs un likteņos. Pēc dievkalpojuma notika dalībnieku gājiens, kas, plīvojot Latvijas karogiem un skanot dziesmām, vijās caur Eslingenas ielām, kurās savulaik dzīvojuši un strādājuši latvieši. Svētku gājiens noslēdzās pilsētas tirgus laukumā, pulcējot dalībniekus uz svētku atklāšanas koncertu.
Svētku pirmā diena turpinājās ar uzvedumu «Tikšanās ar Jāzepu Vītolu» un deju kolektīvu uzstāšanos dažādās pilsētas vietās, bet vakarā notika viena no ilgi gaidītajām svētku kulminācijām — mūzikla, trimdas latviešu stāsta «Eslingena» izrāde, kuru vairāk nekā deviņu mēnešu ilgumā režisora Jāņa Mūrnieka vadībā gatavoja 60 latvieši no septiņām valstīm. Mūzikla ievadvārdus teica tā mūzikas autore, ASV dzīvojošā komponiste Lolita Ritmane, bet pirms izrādes vairāk nekā 900 skatītāju pilnā pilsētas koncertzāle godināja «Eslingenas» idejas autora Alberta Legzdiņa piemiņu. Izrāde izpelnījās stāvovācijas un priekpilnas atsauksmes, ļaujot cerēt, ka 2018. gadā mūziklu «Eslingena» varēs noskatīties arī publika Latvijā. Svētku otrajā dienā, arī pulcējot pilnas skatītāju zāles, notika divi lielkoncerti — gan koru kopkoncerts, gan deju lieluzvedums, tika atklāta grāmata «Atmiņas par Eslingenu» un noritēja sarunu un atmiņu vakars, bet noslēgumā dalībniekus uz balli aicināja grupa «Dzelzs Vilks», «Liepupes vīru ansamblis» un Londonas latviešu grupa «Austrumkalns».
«Eslingenas Dziesmu svētkiem 70» noslēguma dienā pilsētas laukumā priecēja latviešu folkloras kopas gan no Latvijas, gan citām valstīm, bet uz kopīgu koncertu aicināja vīru kori «Dziedonis» un «Gaudeamus».
Eslingena bija viena no lielākajām latviešu bēgļu apmetnēm pēckara gados. Te 1947. gada 25. maijā notikušie Dziesmu svētki pulcēja vairāk nekā 1000 dalībnieku un izskanēja caur koncertiem, teātra izrādēm, izstādēm, dievkalpojumiem un svētku gājienu. Drīz pēc tam sākās latviešu bēgļu masveida izceļošana, vedot bēgļu ceļus uz visām pasaules malām. 1950. gada maijā Eslingenas nometne tika slēgta.