Roberts Zuika kocēniešiem ir īpašs cilvēks, jo diriģenta vienīgā darba vieta Latvijā bija Kocēnu (toreiz Kokmuižas) pamatskola, kurā viņš sāka strādāt 1936. gadā pēc Rīgas Skolotāju institūta beigšanas. No 1941. gada līdz 1943. gadam R. Zuika bija Kocēnu skolas pārzinis, līdz viņu iesauca latviešu leģionā. Kara laikā kopā ar trīs brāļiem R. Zuika nonāca Vācijā, pēc tam Anglijā, bet 1961. gadā ar savu ģimenei devās uz ASV un apmetās uz dzīvi Kalamazū, kur 2015. gada 4. februārī 102 gadu vecumā aizgāja mūžībā.
Arī tālu no dzimtenes Roberta Zuikas vadvārdi viņai aktīvajai dzīvei svešumā vienmēr bijuši Ata Kronvalda vārdi: «Man nav svētākas valodas par latviešu valodu! Man nav mīļākas tautas par latviešu tautu!» Un nekad viņš neesot aizmirsis atgādināt — nav un nekad nebūs mīļākas skolas par Kocēnu skolu. Šī pārliecība dziļi sakņojās viņa rīcībā — 1996. gadā R. Zuika skolā pasniedza savu iedibināto un finansēto Apsīšu Jēkaba Goda balvu centīgākajiem skolēniem. (Pēc 2007. g. prēmiju materiāli atbalstīja Kanādā dzīvojošā Rota Otto.) R. Zuika daudzus gadus personiski ieradās skolas absolventu izlaidumā un pasniedza balvu, vairākkārt 9. klases skolēniem ir sponsorējis izrādes apmeklējumu Nacionālajā operā un palīdzējis skolai finansiāli.
LATVIEŠU KULTŪRAS LEĢENDA ROBERTS ZUIKA ir bijis virsdiriģents dziesmu svētkos Toronto, Klīvlendā, Bostonā, Čikāgā, Eiropas Dziesmu svētkos Hanoverā un Londonā, 32. kultūras dienās Austrālijā. Kopš 1990. gada viņš bijis klāt un diriģējis arī visos Dziesmu svētkos Rīgā, daudzkārt viesojies sev mīļajos Kocēnos.