Autore stāsta: «Šie memuāri ir intīmi, personiski, tajā pašā laikā tas ir dokumentāls stāsts par pārciesto kolhoza «Sibīrijā» Latvijā kopā ar māmiņu, kurai šogad būtu 100 gadu, tāpat par manu klases audzinātāju Valiju Meirēni un mani pašu kā mācībspēku Liepājas pedagoģiskajā augstskolā (pedagoģijas maģistri). Stāstu arī, kā manā vadībā tapa, bet neizdevās Sieviešu partija, par 1991. gada barikādēm, kurās vadīju studentu grupu, un par piedalīšanos saņēmu valsts apbalvojumu, kas rotā manas grāmatas pirmo vāku, lielu vērību veltu cilvēku attiecībām.
Bet to visu jau nevar izstāstīt. Ja ieinteresēja mana varavīksne un barikādes, gaidīšu jūs, cienījamie, uz tikšanos norādītajos laikos un vietās.»
ILZE RULLE-SĪKLE. Foto no personiskā arhīva