Visas nedēļas garumā notika dažādas aktivitātes, sākot ar izstādes atklāšanu, dažādiem koncertiem līdz pat stāstu vakaram. Tomēr svētki savu kulmināciju sasniedza sestdien, kad dienas vidū noritēja parādes brauciens par godu Ērenpreisa svētkiem.
Jau no agra rīta Mazsalacas Zaļajā skvērā bija iespējams iegādāties dažādas preces amatnieku un mājražotāju darinājumu tirdziņā. Tur bija iespējams nopirkt gan jaunas štātes, gan koka un metāla darinājumus, gan dažādas skaistumlietiņas. Atbraukuši bija gan vietējie Mazsalacas tirgotāji, gan arī no Valmieras novada un tālākām vietām. Manu aci īpaši piesaistīja pēc skata it kā necils stendiņš, kur mamma ar meitu tirgoja sveces, kas ļoti atgādināja desertus. Stāsta pati amatniece Agnese: «Esmu atbraukusi no Pierīgas – Baložiem. Gatavoju sveces mājās kā savu hobiju, tādā veidā ir iespējams arī izlikt emocijas. Protams, brīvā laika nav tik daudz, kā gribētos, tomēr vienmēr rodu kādu brīdi, lai varētu uztaisīt kādas sveces. Tās gan pamatā tomēr ir naktis. Sveces top apmēram dienas laikā, jo visi elementi ir jātaisa atsevišķi. Piemēram, ir sveces, kuras dekorēju ar cepumiem (ne īstiem, arī taisītiem no parafīna – aut.). Un cepuma sastāvdaļas tiek veidotas atsevišķi, paiet laiks, kamēr katra mazā lietiņa nožūst, tad vēl jāveido pildījums, kas jāliek pa vidu vai virsū. Tas ir darbietilpīgi. Tad jau pēc tam jāveido pats sveces pamats, jāuzlej viena kārta, jānogaida, kamēr tā nožūst, tad jālej otra. Veidot sveces – tas ir labs veids, kā relaksēties.»
PAR NOSKAŅU gādāja Muzikālās klavieres. Ārijas Romanovskas foto