«Avīzē MK Latvija, kuru mācību nolūkos lasu kopā ar SKII skolēniem, uzgājām informāciju, ka notiks konkurs Rīgas lauvas. Padomājām — ar ko gan Naukšēnu lauvas sliktākas par Rīgas māsām, tāpēc — uz priekšu, fotografējamies pie lauvām un sūtām materiālus uz Rīgu! Bija dots uzdevums sacerēt pasaku, leģendu, dzejoli vai lauvu uzzīmēt. Visu nepieciešamo sagatavojām krievu valodā, pārtulkojām un nosūtījām latviešu valodā, jo esam taču latviešu skola. Kad interesējāmies Preses namā par sava sūtījuma likteni, mums atbildēja — jūsu darba nav, jūsu darbs jau Sanktpēterburgā. Jauki! Sekoja ielūgums uz projekta Rīgas lauvas radošo tikšanos 22. maija pēcpusdienā Rīgā, Jāņa sētā, ar vaicājumu, kā mums ērtāk pasākumā piedalīties — krievu vai latviešu valodā, jo konkursa rīkotājiem bija iepaticies mūsu izdomātais lauvu tiltiņš starp dažādām pilsētām un rajoniem. Apvaicājos bērniem — vai startēsim krievu valodā, un viņi bija ar mieru. Divas nedēļas trenējoties, visu sagatavojām. Sianda Rosa uzzīmēja lauvu, un šis zīmējums uzreiz guva profesionālas mākslinieces ievērību. Selīna spēlēja stāstam ģitāras pavadījumu, bet žēl, ka uz Rīgu netika 9. klases skolnieks Maksims Groševs, kas trīs gadus pēc kārtas bijis rajona krievu valodas olimpiāžu laureāts un apbalvots ar II un III pakāpes Diplomiem.
ALLA JANSONE: «Mūsu skolu var salīdzināt ar ātro palīdzību — laikā atbraukt, laikā pasniegt roku, palīdzot izķepuroties no kļūmīgās situācijas, un parādīt, ka ir pavisam citāda dzīve — interesanta un aizraujoša, tāpēc bērni tiek vesti gan uz konkursiem un olimpiādēm, gan rajona sacensībām, gan uz hokeju Arēnā Rīga.» Ārijas Romanovskas foto