Ar ko šoreiz Siguldā taisāties pārsteigt opermūzikas īstenos gardēžus?
Man jau opermūzikas svētki allaž bijuši koši, bet šoreiz būs patiešām košs zieds starp visiem šī gada mūzikas pasākumiem Latvijā. Arī sauklis būs — mēs esam vareni un diženi! Un plus visam vēl mans interesantais atklājums. Man svētkos ir divi diriģenti. Viens ir mūsējais — Atvars Lakstīgala, bet otrs ir profesors no Vīnes Mūzikas akadēmijas — bulgārs Vladimirs Kiradžijevs. Tieši viņš man ieteica uzvest Siguldā Umberto Džordāno operu Andrē Šenjē. Kad paskatījos, kas bijis ar šo operu Latvijas vēsturē, tad uzgāju kādu unikālu lietu — Andrē Šenjē pie mums iestudēta 1928. gadā un pēc tam 1937. gadā. Tajā dziedājušas mūsu slavenības Ādolfs Kaktiņš un Milda Brehmane-Štengele, bet titullomu, Šenjē lomu, kas skaitās tenoram operas mākslā grūtākā, bet varbūt viena no interesantākajām partijām, dziedājis Jānis Vītiņš.
Un tad es skatos, kas ar Vītiņu noticis… Viņš dzimis 1897. gadā, Brīvības cīņās bijis izcils varonis, par ko saņēmis Lāčplēša ordeni. No 1915. gada izkarojies arī cara armijā, par ko saņēmis Jura krustu. Brīvības cīņās Vītiņš kā rotas komandieris kopā ar diviem saviem zaldātiem ielavījies vācu pozīcijās pie Bolderājas, trijatā viņi novākuši divu lielgabalu apkalpes un pagriezuši stobrus pret pašiem vāciešiem, pēc tam iznīcinot visus pretiniekus ar viņu pašu lielgabalu uguni! 1920. gadā Jānis Vītiņš noliek savu plinti skapī un mācās konservatorijā, dzied operā, kur uzreiz tiek pie lomām. Un tad 1928. gadā ārzemju diriģents Emīls Kupers Andrē Šenjē lomu uztic viņam, nevis Marisam Vētram! Vītiņš šo lomu izcili un pārliecinoši nodzied, Kupers viņam izkārto studijas Itālijā — Neapolē, pēc tam Jānis Vītiņš ir viena no skaistākajām tenoru balsīm Eiropā.
ARĪ PAR REKLĀMAS STABU JĀBŪT. Dainis Kalns ar XXVI starptautisko Siguldas opermūzikas svētku plakātu Liesmas redakcijā.