Kā putnu ceļ gaisā spārni, tā Jautrītes dvēseli cēla šī spārnveidīgā instrumenta skaņas. Jautrīte bija pārliecināta, ka mūzika ir tilts pāri mūžībai. Savās atmiņās viena no izcilākajām 20. gadsimta Latvijas mūziķēm, pianiste Jautrīte Putniņa rakstīja: «Mūzika man ir kā reliģija. Skanoša mūzika ir mana apsolītā zeme. Es jūtos drošībā. Pasargāta. Apmīļota. Vajadzīga. Jo kādam taču jāatver nošu grāmata un skaņas jāizlaiž pasaulē. Man nav šaubu, ka ir mūžīgā dzīvošana. Par to mani katru mīļu dienu pārliecina mūzika. Tas ir kā vienīgais tilts, kas savieno šo pasauli ar viņsauli.»
Cilvēka auguma izmērā (1,75 m) augstais kapa piemineklis veidots neordinārā, laikmetīgā tēlnieka Ernesta Vītiņa «Glasstone» stikla krāvuma kapakmeņu darbnīcā. Tas radīts no īpaša selektīvā stikla, kas iezaigojas trīs dažādos toņos. No katra augstuma, rakursa, puses tas maina krāsas un veido savu stāvu neviendabīgu, veidojot atsauci uz Putniņas dinamisko personību un dzīves ritumu.
Interesanti, ka stikla pieminekļa priekšplānā no misiņa veidots ir ne tikai skanīgais virtuozās mākslinieces vārds, bet arī mazs, jautrs putniņš. Vien tas, ka šo mazo, savdabīgo putniņu Jautrīte pati izveidojusi, spēlējoties ar sava vārda un uzvārda burtiem, un ar to parakstījusies visu savu mūžu.
PIEMINEKLIS IZCILAJAI PIANISTEI. Glasstone foto