Sandra Semenkoviča: «Domāju, ka gleznot var katrs, vajag tikai iedvesmu, krāsas un uz kā gleznot. Mēs esam radoša un talantīga tauta. Vieni glezno, citi savu prieku izdzied Dziesmusvētkos, iecep maizes kukulī, ieauklē bērnos, ieada zeķēs un cimdos, ieauž jostās. Cilvēka dzīve ir kā ceļš – vienam taisns, kā uz mērķi izšauta bulta, citam – līkumots, ar šķēršļiem un pārbaudījumiem, kāds kalnā kāpj pa spirāli vai varbūt pa kāpnēm debesīs pie zvaigznēm pēc iedvesmas, pēc mūzikas vai zvanu skaņām… Lai kāds katram ir ceļš, galvenais ir saglabāt savu vertikāli, saglabāt šajā neparastajā laikā sevi. Ar gaišām domām, ar galvu debesīs un stingru pamatu, pamatīgumu, ar saknēm zemē.»