Kāds 2020. gads bijis VDT?
2020. gads Valmieras teātrī iesākās ar pilnām skatītāju zālēm un prieku, jo pirmizrādi piedzīvoja Māras Ķimeles versija par Henrika Ibsena «Spokiem» – «Alvinga kundze» ar Elīnas Vānes meistardarbu galvenajā lomā un Jāņa Znotiņa izrāde «Cilvēkam vajag suni», kurā Regīnas Ezeras teksts Valmieras teātra aktieru ansambļa izpildījumā pārvērtās par aizraujošu un aizkustinošu vēstījumu par cilvēka dabu. Abas šīs izrādes saņēma arī «Spēlmaņu nakts» nominācijas. Kad gatavojāmies iestudējuma «Tilti» pirmizrādei 13. martā, nekas neliecināja, ka tūlīt tiks norauts stopkrāns un mūsu ierastā ikdiena apstāsies uz nezināmu laiku. Tālākais gads, kā mums visiem, nenoliedzami bija izaicinājumu, pārmaiņu un pielāgošanās gads. Kad pavasarī tika izsludināta pirmā ārkārtējā situācija un bija jāatceļ izrādes, mūsu uzdevums bija saprast, vai skatītājiem par nopirktajām biļetēm atdot naudu vai gaidīt, kad atkal varēs spēlēt izrādes un nepazaudēt satikšanās prieku. Valmieras teātris nolēma daļu atdot skatītājiem pārcelto izrāžu veidā, tāpēc visu vasaru (no maija beigām, līdzko teātris tika atvērts publikai) līdz pat rudenim intensīvi spēlējām izrādes, pielāgojoties jaunajai situācijai.
Neskatoties uz ierobežojošajiem apstākļiem, Valmieras teātrī radošais darba process nav pārtrūcis un visu šo laiku turpinām iestudēt izrādes, jo esmu pārliecināta, ka teātrī vairāk nekā citās darbavietās ir svarīgi uzturēt procesu, lai mākslinieki nezaudētu profesionalitāti un teātra garšu.
IESTUDĒJUMA «DZĪVAIS ŪDENS» radošais ansamblis uztur sevi ne tikai labā profesionālā, bet arī fiziskā formā. Izrādes iestudēšanas process tuvojas noslēgumam. Ievas Brinkmanes foto