Kā vienmēr uz šiem svētkiem sabrauc latvieši no Amerikas malu malām, arī no Īrijas, Kanādas un citām latviešu mītnes zemēm. Svētku laikā notika daudzi pasākumi — koru, simfoniskās un garīgās mūzikas koncerti, Baltimorā muzicēja un dejoja arī vairāki kolektīvi no Latvijas — koris «Sola», bērnu deju kolektīvs «Zelta sietiņš», «Iļģi» u.c. Brīnišķīgi izskanēja svētku lieluzvedums ar «Prātra vētras» mūziku. Vidējās paaudzes deju kolektīva «Oglīte» no Rīgas sastāvā svētkos dejoja arī trīs Valmieras Kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīva «Pastalnieki» dalībnieki — ANTRA BĒRZIŅA, INGA un OJĀRS ALDIŅI.
Svētku kulminācija bija lieluzvedums ar atskatu vēsturē trijās daļās Baltimoras hokeja arēnā, ap 2000 skatītāju klātbūtnē atainojot dejas ceļu Latvijas pirmās brīvvalsts laikā, okupācijas un latviešu trimdas gados un noslēgumā mūsdienu Amerikas latviešu horeogrāfu dejās.
ANTRA BĒRZIŅA: «Ja pagājušajā vasarā kāds man būtu teicis: tu dejosi Baltimorā, neparko neticētu. Bet — notika! Mūs no «Pastalniekiem» uzaicināja bijušās kolektīva dalībnieces — Gunita Grasberga un Inese Jakuboviča, kuras dzīves un darba dēļ tagad dejo «Oglītē» Rīgā pie Jāņa Marcinkēviča. Es gan mēģinājumiem pieslēdzos tikai februārī, vienlaikus bija jāgatavojas arī skatei Valmierā, tāpēc stress bija liels, jo vairākkārt uz mēģinājumiem Rīgā bija jābrauc trīsreiz nedēļā, vienā vakarā apgūstot pat četras, piecas dejas. Tad, mājās braucot, pēkšņi likās, ka neko neatceries, jo visas ir sajaukušās vienā putrā, tomēr — izturēju. Visi kopā apguvām vienpadsmit dejas, tostarp «Rucavieti», «Bāliņš māsas dancot veda», «Meita puišus dancināja», «Jautro pāri», ar ko tika atklāts lieluzvedums. Tā kā bijām kopā gan «Oglītes», gan «Pastalnieku» dejotāji, reizēm pajokojāmies, kā tad sauksimies: varbūt oglinieki vai pastalītes. Protams, bijām «Oglīte». Baltimorā piedzīvoju patiešām fantastiskas emocijas. Iespringt mēģinājumos bija tā vērts!»