«Pirms pieciem gadiem bija pirmais Kino Pedālis. Tas sākās ar pasākumu aģentūras Eži ideju, kad mums bija sadarbībā ar igauņiem izveidota tāda interaktīva aplikācija LOQUIZ, kurā var paši veidot savu saturu. Toreiz bija doma, ka varētu sarīkot kādu aktīvo festivālu, bet vēl nebija skaidrs, ko un kā. Tad arī Valmieras dome izteicās, ka pilsētā nav nekāda pasākuma tieši tūrisma sezonas sākumam. Mums bija tā spēle, un sapratām, ka jārīko kaut kas aktīvs un ar kultūras piesitienu. Tajā laikā domē strādāja Liene Laviņa-Kalnaella, kas ir cieši saistīta ar kino industriju. Saliekot šo visu kopā, radās Kino Pedālis. Nosaukumā vajadzēja savienot velo un kino. Festivāls paredzēts pilnīgi visu vecumu cilvēkiem. Tā burvība slēpjas tajā, ka te pavisam oficiāli tiek apvienots šķietami nesavienojamais – velo braukšana, kino skatīšanās un piedzīvojumiem pilna kopā būšana.
Festivāls sākas piektdienas vakarā, kad ir kino nakts, un tā norisinās no pulksten 20.00 līdz 1.00. Piecās sešās vietās Valmierā un tās apkārtnē – tuvējos novados. Skatāmies tādas vietas, kur var viegli aizbraukt ar velosipēdu un lai nav pārāk tālu, piemēram, ja brauc kopā ar bērniem, lai nav pārāk grūti un lai visi var vienā vakarā apmeklēt vismaz trīs kinoteātra vietas, tas ir mūsu mērķis. Tiek rādītas filmas latviešu un angļu valodā, kas domātas gan ģimenēm, gan jauniešiem. Katru gadu ir pilnīgi cita filmu programma. Pārsvarā tās ir īsfilmas, 15 – 20 minūtes garas. Mums ir arī speciāli divu stundu garas filmas, tās vienmēr rādām koncertzālē Valmiera, jo tur ir ērti, tur ir krēsli, siltums, tur vari koncentrēties un skatīties filmu. Brīvdabā garie filmu formāti īsti nestrādā. Šogad mums bija īpaši paredzēts specializētais bērnu kino piektdienas vakaram.»
Gundegas atbilde par to, vai kino skatās, sēžot tikai uz riteņiem: «Esam iekārtojuši pufus vai soliņus, tas atkarīgs no tā, kur ir tā kino vieta. Brīvdabas kino citi piebrauc ar velosipēdu, paskatās un brauc tālāk, citi atkal sēž un skatās. Ir tādi, kuri izbrauc visas kino vietas, lai redzētu, kas kur notiek, citi iet pa noteiktām vietām. Daži arī brauc ar mašīnu, tas tajā brīdī liekas dīvaini, bet saprotam, jo ir bijuši dažādi laikapstākļi – gan lietus, gan saule, taču, ja ir labas filmas, kāpēc gan nebraukt ar mašīnu?»
Sestdienas rītā Vecpuišu parkā ir kopējais starts velo orientēšanās – interaktīvai spēlei, kas ved trīs dažādos maršrutos: Ģimeņu pedālis (ap 15 km), Puspedālis (ap 25 km) un Dižpedālis (50 km uz augšu). Gundega paskaidro: «Šīs nav sacensības, bet gan izklaides brauciens, tāpēc nav dots konkrēts laiks, cik stundās jāizbrauc maršruts. Sākumā ir kopējais brauciens caur Valmieru, pēc tam tā spēle, skatoties telefonā aplikāciju LOQUIZ, tā tevi aizved pa noteikto maršrutu, kuru tu esi izvēlējies. Šī aplikācija līdz ar ceļa norādēm piespēlē dažādus āķīgus jautājumus, kas saistīti ar velo, kino, aktīvu dzīvesveidu un jautru dzīvošanu. Pa ceļam ir dažādi izklaides pieturpunkti, kuros palīdz gan novadi, gan vietējie uzņēmēji, gan arī mēs – pasākumu aģentūra Eži taisām tādus kā atpūtas punktus, kur ir ēšana, izklaides, mūzika, fotografēšanās. Noslēgumā, kad visi finišē Vecpuišu parkā, tad saņem Kino Pedāļa suvenīru – cepurīti. Norisinās loterija ar dažādām balvām, uzstājas grupa, cilvēki dejo un ēd Street food – jeb burtiskā tulkojumā – ielas ēdienu, kas gatavots Valmieras kafejnīcās.
Paturpinot par sestdienu, Gundega pastāsta: «Bērniem pa dienu paralēli norisinās līdzsvara riteņa sacensības, ja kādam sava riteņa nav, to iespējams iznomāt. Sākumā domājām, ka varbūt šajās sacensībās pieteiksies kādi 20 bērni, bet beigās bija 70 bērni dažādās vecuma grupās. Tad sapratām, ka būs jātaisa vairāki braucieni. Izrādījās, ka firma DIP DAP rīko šādas profesionālas sacensības, kurās bērnus sver pa kilogramiem, bet mēs viņus sadalījām pa vecuma grupām. Bērni ir pilnīgi neprognozējami, tur valda tādas emocijas!
Gundega atceras maģisku brīdi no kāda Kino Pedāļa: «Trase gāja caur Zilo kalnu. Šis kalns jau ir apvīts ar visādiem stāstiem. Tur virsotnē mums bija sarunātas koklētājas un turpat atpūtas pauzei salikām rupjmaizi ar medu, par ko Kino Pedāļa dalībnieki teica, ka viņiem bijusi laba sajūta jau tad, kad stūmuši savus velosipēdus augšup kalnā un dzirdējuši kokles spēli. Nonākot virsotnē, bijis jau pavisam maģiski.»
GUNDEGA GULBE Velo kino festivālā «Kino Pedālis». Roberta Āboltiņa foto