SEPTEMBRĪ izdotā grāmata Gadi skrējuši kā brieži, kura nodrukāta desmit eksemplāros, veikalos nopērkama nebūs — tā veltīta īpašiem cilvēkiem. Ārijas Romanovskas foto
Pēc īsiem ievadvārdiem Valmieras bibliotēkas vadītāja Daiga Rokpelne deva vārtu pašam sarīkojuma galvenajam varonim, kas pēc dažādām ziņām esot dzimis vismaz trīs reizes — 1937. gada 15. jūlijā, kā teikts enciklopēdijā Latviešu rakstniecība biogrāfijās, šai ziņai noticējusi arī Neatkarīgā Rīta Avīze, savukārt 1997. gada Daugavas literārajā gadagrāmatā rakstīts, ka latviešu prozists Andris Briedis dzimis 15. jūnijā. Viņš pats, lai cik jocīgi, pat neticami, savu piedzimšanu neatceroties. Ticot mātei, kura viņa piedzimšanā bijusi. Un māte teikusi: tas noticis Trikātas pagasta Naudiešos 1937. gada 15. augustā. Vēl šajā dienā notikušas arī citas, Latvijai pat ļoti nozīmīgas lietas: atklāts Rūjienas atbrīvošanas piemineklis, kalts Somijas granītā pēc tēlnieka Kārļa Zemdegas meta, — kad karavīra rokās zobenu nomainīja taure, to sāka saukt arī par Tālavas taurētāju; Burtniekos atklāts Nikolaja Maulica veidotais piemineklis Latvijas atbrīvošanas cīņās un I Pasaules karā kritušajiem Burtnieku draudzes dēliem; tajā datumā, īstenojot Latviešu operāciju, izdota pavēle Nr. 00486: par notiesāto tautas ienaidnieku sievu represēšanu, kad notiesāti un bez tiesas lielajā kaimiņvalstī jau nogalināti desmiti tūkstoši tikai tāpēc, ka latvieši.