Kultūra un izklaide

Sestdien Valmieras estrādē ap pusotra tūkstoša dejotāju un dziedātāju ieskandināja XI Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkus, kas notiks Rīgā 6. — 12. jūlijā.

Valmieras teātra aktieris TĀLIVALDIS LASMANIS ir Ogres puses puika, kurš savas dzīves lielāko daļu pavadījis tepat Valmierā. Teātra pamatus ieguvis pie režisora Zigurda Ķestera Valmieras Viestura vidusskolas Tautas teātrī Sprīdītis. Pēc armijā pavadītajiem gadiem sācis strādāt Valmieras teātrī par skatuves strādnieku, paralēli iegūstot zināšanas aktiera profesijai no Pētera Lūča un to visu apvienojot ar mācībām Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātē.

Sestdien Valmieras teātra Apaļajā zālē notiks pirmizrāde Sudraba gaisma. Ar šo izrādi pēc ilgāka pārtraukuma Valmieras teātrī atgriežas režisors MIHAILS GRUZDOVS.

Aizvadītā svētdiena staroja īstā ziedoņa krāšņumā, un Naukšēnu novada atjaunotajā Piksāru dievnamā, kas joprojām ir savdabīga koncertzāle ar lielisku akustiku, kā allaž Vasarsvētkos atkal skanēja mūzika. Šoreiz — Ingas Zirnes vadīto Valmieras kolektīvu izpildījumā, un vienlaikus tas bija arī dziedātāju sveiciens iemīļotās diriģentes jubilejā.

Pilsētu un novadu svētku koordinatori saņēmuši oficiālu dalībnieku sarakstu. Jau skates parādīja — cīņa par ceļazīmi uz svētkiem būs sīva.

ILZEI PUKINSKAI šis ir bagāts gads. Divas pamatīgas lomas teātrī — deju zāles saimniece Reiņa Suhanova iestudētajās izrādēs Balle būs! un Pate Maijā un Paijā, joprojām mainīgā un dzīvelīgā Silvija seriālā Ugunsgrēks, bet pa vasaru viņa paguvusi nofilmēties gan studentu darbos, gan vairākās citzemju filmās un seriālos. Ilzes meita Margarēta Cilinska pašlaik studē aktiermākslu un, iespējams, turpinās ģimenes dziļās teātra tradīcijas.

Rīt Valkā deju lieluzvedumā «Pavasara nakts mistērijas» sadejos 26 Latvijas A un labākie B grupas jauniešu deju kolektīvi, kas apguva šo svētku repertuāru. Viņu vidū arī Valmieras Kultūras centra TDA «Gauja» un Burtnieku novada Valmieras pagasta deju kolektīvs «Sadancis». Virsvadītāji — Gunta Skuja, Taiga Ludborža, Smiltenes un Valmieras deju apriņķu virsvadītāja, «Sadanča» mākslinieciskā vadītāja Ieva Adāviča un Jānis Purviņš.

Aizvadītajā sestdienā, 9. maijā, Valmieras Valsts ģimnāzijas absolventu salidojuma un skolas 95 gadu jubilejas dienā atklāja interesantu izstādi. 

Pagājušajā trešdienā apritēja tieši 50 gadi, kopš uz savu pirmo mēģinājumu Anatolija Stepanova vadībā pēc Valmieras gaļas kombināta administrācijas, partijas pirmorganizācijas un arodbiedrības komitejas iniciatīvas kombināta ēdnīcā tika pulcināti pārdesmit vīru, kuri lika pamatus tam, ko šodien pazīstam kā Valmieras Kultūras centra pūtēju orķestri Signāls — visā valstī zināmu un atzītu pašdarbības kolektīvu.

Valmieras 5. vidusskolā 23. maijā pl. 17 interesenti aicināti uz Bergenas meiteņu kora, Valmieras Mūzikas skolas kora SolLaRe un dāmu saksofonu kvarteta n[ex]t move sadraudzības koncertu, kura programmā iekļauta norvēģu un latviešu oriģinālmūzika un tautasdziesmu aranžējumi, kā arī populārā un džeza mūzika.

Jau kopš februāra, gatavojoties XI Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkiem, Valsts izglītības satura centrs sadarbībā ar pašvaldībām vēsturiskajos novados organizēja vokālās mūzikas konkursa  Balsis 2015 skates. Pirmajā atlases kārtā visā Latvijā savu sniegumu rādīja ansambļi un vokālās grupas, kurās piedalījās vairāk nekā 1200 dziedātāju, bet uz fināla konkursu Rīgā kopumā tika izvirzīti 209 dalībnieki.

Sestdienas pievakarē, sagaidot Muzeju nakti, galerijā Laipa tiks atklāta Justīnes Buliņas un Vendijas Sudrabas izstāde Iekšpus, kas interesentiem būs skatāma līdz pat jūnija vidum.

Pat ātrāk, nekā solīts, paziņoti XI Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku dalībnieki tautisko deju kolektīvi. Jāatzīst: konkurence šoreiz bijusi nežēlīga, un arī mūspusē mājās palicējos atstāti pat I pakāpei atbilstošu rezultātu ieguvušie.

«Nu jau tradicionāli ik pēc diviem vai trim gadiem es cenšos ierakstīt jaunu dziesmu albumu un, kad tas ir gatavs, gribas šīs dziesmas nospēlēt saviem klausītājiem Valmierā,» par 29. maijā gaidāmo autorkoncertu stāsta dziesminiece  un gleznotāja AINA BOŽA.

Pēdējos gados iecienītajā Muzeju naktī ar negaidītu un netradicionālu piedāvājumu ienāk Valmieras teātris, piesaistot ļoti daudz interesentu.

Vienā dienā ar Latvijas atjaunoto neatkarību jubileju svinēja Valmieras teātra režisors Mārtiņš Eihe — ar saviem 40 gadiem viņš nu jau pavisam noteikti iegājis pieaugušo kārtā. Mārtiņš bija viens no tiem, ar kura ienākšanu Latvijā sākās jaunās režijas vilnis, un pie jaunajiem viņu gribas pieskaitīt joprojām, jo lielākā daļa viņa izrāžu mērķētas tieši tiem, kas vēl tikai būs patstāvīgi skatītāji.

Meirānu Kalpaka pamatskolā 25. aprīlī notika operdziedātājam Jānim Zāberam (1935. — 1973.) veltītais zēnu vokālistu konkurss Aiviekstes lakstīgalas 2015, kuru organizēja biedrība Meirānieši sadarbībā ar Jāņa Zābera piemiņas fondu, Lubānas novada pašvaldību un Meirānu Kalpaka pamatskolu ar mērķi attīstīt un veicināt jauno zēnu vokālistu profesionālo izaugsmi, aktivizēt bērna balss dabīgo skanējumu, neizmantojot pastiprinošus līdzekļus, kā arī saglabāt un popularizēt tenora un novadnieka Jāņa Zābera muzikālo mantojumu.

2. maijā divos koncertos uz Valmieras Kultūras centra skatuves 70 gadu jubilejā dejos 140 tautas deju ansambļa Gauja studijas, ansambļa pamatsastāva un vidējās paaudzes kolektīvu dejotāji, kuriem pievienosies trīs bijušo Gaujas dejotāju sastāvi, bet Līgas Kokorēvičas mazie dejotāji skatītājus svētku noskaņā pie Kultūras centra ievadīs jau četrdesmit piecas minūtes pirms vakara koncerta sākuma.

Pirms brīvdienām un dažviet arī brīvajās dienās notiek un notiks skolu koru mēģinājumi, jo priekšā 5. maijs, kad Valmieras 5. vidusskolā Valmieras pilsētas un novadu korus vērtēs XI Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku dalībnieku atlases žūrija, lai pēc visu Latvijas bērnu un jauniešu koru noklausīšanās paziņotu, kuri kolektīvi svētkos dziedās Mežaparka Lielajā estrādē.

Svētdien Valmieras teātra Lielā skatuve būs pārvērtusies par Saules un Pērkona mūžīgās sāncensības un cīņas vietu. Reinis Suhanovs, režisors un scenogrāfs, iestudējot Annas Brigaderes lugu Maija un Paija, atradis tajā ne vien pasakas, bet arī mīta pēdas. Evitas Sniedzes dramaturģiskajā redakcijā šis mīts iezīmējas skaidrāk: Pērkons ir saspēris Pasaules koku Zeltozolu trejdeviņos gabalos, Saules meitas tos gabalus salasījušas pa malu maliņām, trūkst vien pašas galotnītes — to, pazemē nokāpusi, atradīs čaklā bārenīte Maija. Tas būs viņas pārbaudes uzdevums, lai ieietu pieaugušo cilvēku kārtā.