Lai gudra valdība un laimīgi cilvēki!

Pa šiem gadiem piedzīvots gan mīnus 30 grādu sals, gan lietaina un vējaina vasara, gan karsta un sausa vasara, stādīti un novākti kartupeļi, iekopta siltumnīca un klētiņā iekārtota viesistaba, rīkoti vietējie oktoberfesti, kurus radinieki no Vācijas atzinuši labākus par oriģināliem, atsakoties pat no sākotnējās ieceres pie viena brauciena apskatīties, kas notiek tuvējā Igaunijā.

Kādi bija pirmie iespaidi par Latviju, šeit ierodoties?

Agnesei bija ļoti svarīgi, lai mani pirmie iespaidi būtu pozitīvi, tas bija ļoti mīļi (es neesmu tik patriotisks). Tas bija pavasaris, viss zaļoja, un Agnese mani aizveda uz Rododendru parku Babītē, kur viss bija pilnziedā un tiešām ļoti skaisti. Un Latvija man šķita ļoti zaļa, ļoti daudz mežu. Skaista!

Kā šo lēmumu – doties dzīvot citā valstī – vērtēja ģimene un radinieki?

Mana ģimene nebija diezko laimīga, viņi vairāk priecātos, ja Agnese pārceltos uz Vāciju, bet viņi respektē un atbalsta manu lēmumu. Tagad visiem ļoti patīk pie mums mūsu Paradīzē, un viņi labprāt ar prieku mūs apciemo un skumst, kad dodas prom.

Kāpēc tev šeit patīk un ko tu ieteiktu tiem, kas dodas meklēt laimi, piemēram, uz tavu dzimto Vāciju?

Man ļoti patīk daba, meži, arī tradicionālā kultūra, Saulgrieži, tradīcijas. Bet, uzturoties ilgāk, redzu, kādos apjomos tiek izzāģēti meži, un tas man nešķiet normāli. Tik daudz kailciršu trīs gadu laikā!!! Skumji! Domāju, tas ir traki, ka tik maza valsts izpārdod savu bagātību – mežus – uz ārvalstīm, piemēram, Zviedriju, kur arī ir daudz mežu, bet tur meži laikam tiek vairāk respektēti.

Es ieteiktu skatīties uz savu valsti ne pārāk skeptiski, jo, pārceļoties uz citu valsti, jūs varat saprast, ka dzimtenē viss nav tik slikti, kā domājat. Un bieži laime ir turpat, dzimtenē, mājās... (Agneses piebilde – Sprīdītis arī to teica ☺)