Mīlestības kamols

Ģimene līdz 2013. gadam dzīvojusi Strenču novada Jērcēnos

Liega: Toreiz mums pilnībā nodega māja, palikām bešā. Tajā reizē visi bijām mājās, bet strādājām ārpusē, izņemot Pīteru, kurš bija istabā, jo bija ieskaldījis kājā. Sprādziens bija pamatīgs, saldētavai kaut kas ar elektrību sagāja īssavienojumā. Galvenais, ka neviens necieta šajā negadījumā. Bet tas lika pārvērtēt dzīvi.

Sākām īrēt māju Valmierā, līdz vīrs Aldonis pārdeva zemi, mežu un nopirkām šo māju. Mums ir četri bērni: Oto un Marta dzīvo šeit, nesen jaunākais dēls Pīters izvācās no mums kopā ar draudzeni, devās strādāt uz Somiju, un vecākais dēls Toms nopirka dzīvokli Jērcēnos, kur dzīvo kopā ar sievu un dēliņu. Man patīk, ka mūsu ģimene ir kopā un cits citu atbalsta. Brāļi viens otru ļoti atbalsta, jo tā ir auguši, laukos un darbā. Laukos jau visu laiku ir ko darīt. Vīrs ir nenormāli strādīgs, Oto arī strādīgs, Pīters māk sabalansēt darbu ar atpūtu, Toms strādā Valmierā. 

Par asins donoriem kļuva ap 2007. gadu

L.: Pirms 14 gadiem Pīters pārrāva kājai jūga vēnu, krītot ar BMX riteni, viņu izglāba, pateicoties asins pārliešanai. Pēc dēla traumas aizdomājāmies, ka ir jāpalīdz citiem – jākļūst par asins donoriem, jāpalīdz citiem. Pēc laika arī lielajam brālim bija veselības problēmas, arī vajadzēja asins pārliešanu. Tagad jau asins nodošana mums iet kā pulkstenis, nododam ik pa trīs mēnešiem. Puiši nodot asinis iet kopš astoņpadsmit gadu vecuma. Man un Oto ir negatīvā asins grupa, esam īpaši pieprasīti. Asinis esmu nodevusi trīsdesmit četras reizes. Sanāk gandrīz 17 litri. Pagājušajā mēnesī nenodevu, jo bija ļoti zems hemoglobīns. Daktere teica, lai iepauzēju, gaidīs mani nākamo reizi.

ĢIMENE: Liega, Aldonis, meita Marta (priekšplānā), dēli Oto, Pīters, Toms. Vedeklas Renāte Frīdvalde, Liene Daugule. Foto no personiskā arhīva