Būt «Nākotnes politiķim» – būt pagodinātam vai labam «melim»?
Saeima, tās deputāti – atslēgas vārdi, kurus izdzirdot daudziem rodas negatīvas asociācijas par institūciju un tai pakļautiem darbiniekiem, kuri satiekas reizi nedēļā, lai, nospiežot vienu no trim pogām («par», «pret» vai «atturos»), ieviestu jaunus (protams, nevajadzīgus un sabiedrībai kopumā regresu radošus) likumus. Tiesa, jāatceras divi fakti – politika ir kompromisu, nevis «atsēdēšanas» māksla, un par Saeimā ievēlēto deputātu darbīgumu esam atbildīgi mēs, vēlētāji, kuri viņus ir ievēlējuši un kuri iepriekš, kā jau par savas valsts labklājības palielināšanos un noteiktām nozarēm saistīto problēmu mazināšanos ieinteresētiem pilsoņiem pieklājas, ir pirms tam izpētījuši politisko partiju sarakstus, programmas ar paveicamajiem darbiem un deputātu kā personību atbilstību ieņemamajam nozīmīgajam amatam. Atzīstu – mazliet pārspīlēju, taču sekas – neapmierināts vēlētājs – ir vien mūsu pašu attieksmes rezultāts. Jāpiemin arī bijušās Latvijas Republikas prezidentes V. Vīķes-Freibergas teiktais: «Ja cilvēkiem klājas labi, viņi mīl savu valsti un politisko sistēmu; ja sākas grūti laiki, tad tiek meklēts kāds, ko vainot.»
Kaut gan vēlēt ir atļauts no 18 gadu vecuma, iesaistīties politikā mūsdienās var jau agrāk – ņemot vērā, ka esam demokrātiskā valstī, kurā pastāv vārda brīvība, varam sociālajos tīklos izteikt savus objektīvos viedokļus par atsevišķu lēmumu/problēmu jēgpilnību vai tieši pretēji – sniegt priekšlikumus/raisīt sabiedrībā diskusiju. Jau devīto gadu aktīvākie interesenti, kurus saista politika vai skatupunkta palielināšana, pulcējās Saeimas ēkā, lai pirmajā sēdē, kas šogad risinājās 26. aprīlī, pieņemtu četrus deklarāciju projektus – kopā bija sanākusi 9. Jauniešu Saeima.
«Darbs parlamentā nozīmē izsvērt, samērot, sabalansēt dažādus viedokļus un pieņemt lēmumus, kas ilgtermiņā mums visiem nāktu par labu,» teica Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece savā uzrunā sanākušajiem 94 Jauniešu Saeimas deputātiem tās pirmajā sēdē. Visa diena, sadalīta divās sēdēs, darbā komisijās un atsevišķā Prezidija sēdē, bija veidota kā Saeimas ikdienas darbības simulācija, sanākušajiem labāk izprotot deputātu ikdienas darba specifiku. Jāteic, norisē bija iekļautas visas detaļas – svinīgā solījuma došana, deputātu mandātu un komisiju apstiprināšana, deklarācijas projektu nodošana komisijām. Balsošana risinājās tāpat, kā ierasts Saeimas sēžu laikā, darbojoties ar elektroniskajām pultīm.
Pēc pirmās sēdes noslēguma deputāti sadalījās iepriekš izveidotajās komisijās, lai dotos pārrunāt iesniegtos priekšlikumus konkrētajam deklarāciju projektam. Es biju Eiropas lietu komisijā, kopā ar pārējiem vairāk nekā 20 deputātiem diskutējot par nepieciešamajām pārmaiņām deklarācijā «Par Eiropas Savienības vērtību nostiprināšanu un nākotnes veidošanu». Jāteic – diskusijas risinājās produktīvi un daudzveidīgi, katrs priekšlikums tika rūpīgi izanalizēts. Debates vadīja Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda un Jauniešu Saeimas Eiropas lietu komisijas līdzpriekšsēdētājs R. Finks. Pēc visu priekšlikumu apskates un kopīga kompromisa panākšanas tika veikta slēgtā iekšējā balsošana, noskaidrojot titula «Nākotnes politiķis» ieguvēju jeb balsojot par cilvēku, kurš visaktīvāk bija piedalījies debatēs, aizstāvot ne tikai savu viedokli un intereses, bet arī cenšoties panākt komisijai kopumā vēlamu rezultātu.
Noslēdzoties darbam komisijās un pusdienu pārtraukumam, sākās «karstākās» debates, kas no «lielās» Saeimas tiek atspoguļotas arī iknedēļas ziņu apskatos. Jāuzsver – Prezidijs iepriekš bija vienojies, ka katrs deputāts drīkstēs aicināt citus kolēģus uz priekšlikuma atbalstīšanu vai noraidīšanu Saeimas tribīnē tikai divās minūtēs. Ņemot vērā, ka pēc nepilnām divām stundām, kad bija plānots apstiprināt visus četrus deklarāciju projektus, izskatīti bija vien divi, runāšanas laiks vēl tika samazināts līdz minūtei, samazinot arī deputātu skaitu, kas drīkst paust savu viedokli Saeimas tribīnē. Rezultātā par stundu ieilgušās debates vainagojās ar visu deklarācijas projektu apstiprināšanu, līdz ar ko oficiālais darba plāns bija pabeigts.
Atklājot nelielu ieskatu par debašu nepieciešamību, jāteic, Jauniešu Saeimas izskatāmie priekšlikumi bija tikpat krasi atšķirīgi savā nozīmīgumā, kā tie mēdz būt Saeimā. Sākot ar iekļaujošo izglītību, kopdzīves likumu, valsts dotāciju palielināšanu sabiedriskajiem medijiem, tādējādi ļaujot tiem iziet no reklāmas tirgus, un beidzot ar ideju «jāpiešķir ir cepums katram jaunietim Latvijā» – tik dažādas bija izskatāmās idejas.
Svinīgajā noslēguma pasākumā tika apalvoti visi Saeimas deputāti par dalību un intereses izrādīšanu Saeimas darbībā. Tika sveikti arī titula «Nākotnes politiķis» ieguvēji, un to, cik patīkams pārsteigums, no komisijas priekšsēdētājas V. A. Tēraudas saņēmu arī es – tas bija visas komisijas balsojuma rezultāts, kam piekrita arī priekšsēdētāja.
Ko nozīmē būt šādas atzinības ieguvējam? Manuprāt, galvenais ir spēja objektīvi un analītiski paust savu viedokli, tajā pašā laikā apzinoties, ka katram tas zināmu uzskatu dēļ var mainīties un ka ir nepieciešams nonākt pie rezultāta, nevis konflikta. Pārliecība par sevi, sakāmo, kas tiek pausts, un ideju, kā vārdā noris debates, – īpašības, kuras novērtē un par kuru lietošanu ikdienā bija interese atsevišķiem kolēģiem, pēc darba komisijās sākot diskusiju «zem četrām acīm». Secinājums – nav jābūt melim, lai būtu politiķis, ir jābūt pārliecinātam par sevi, lai raisītu atbalstu pārējos.
Jāapzinās – medijos tiek atspoguļota «aisberga redzamā daļa», ļaujot redzēt ieskatu debatēs, taču par svarīgākās daļas jeb darbības komisijās pavadīto laiku pārējās nedēļas dienās dažs mēdz aizmirst apdomāties. Kā jau minēju – četrus deklarāciju projektus ierobežotā laika daudzumā Jauniešu Saeima spēja izskatīt un pieņemt trīs stundu laikā, Saeimai katru ceturtdienu ir jāpieņem 30 – 40 jauni likumprojekti, kas pirms tam ir rūpīgi apspriesti komisijās. Katrai profesijai ir sava darba specifika, deputātam tā ir spēja panākt sabiedrībai vēlamu rezultātu, raugoties ilgtermiņā, tajā pašā laikā atceroties, ka tuvākā laikā vēlētāji to var uzskatīt par vairāk negatīvu lēmumu un ka deputāts tā dēļ var netikt pārvēlēts uz nākamo parlamentu.
PIEDALOTIES DISKUSIJĀS Eiropas lietu komisijā. Ričards Edijs Štibe (attēla centrā) kopā ar vairāk nekā 20 deputātiem pārrunāja nepieciešamās pārmaiņas deklarācijā «Par Eiropas Savienības vērtību nostiprināšanu un nākotnes veidošanu». Ievas Ābeles foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv