Grāmatā apkoptas atmiņas gan par dzīves posmu Rīgā, gan ļoti daudz par Valmieru un valmieriešiem. Savukārt nepublicētie materiāli – neierasti un neapšaubāmi interesanti – ir aizraujoša lasāmviela jebkuram, kaut arī pieminētie notikumi risinājušies Valmierā un tās apkārtnē.
Cilvēkus visos laikos ir interesējis, kas notiek garu pasaulē un kā ar to sazināties, tomēr spoku stāsti un neizskaidrojamu parādību apraksti ir nolemti rezervētai attieksmei vai labākajā gadījumā ar iecietību un smaidu tos ievietojot folkloras plauktā. Kultūrvēsturei, manuprāt, tie ir kolorīti sava laikmeta liecinieki, sevišķi, ja stāsti ir dzīvā, vienkāršā valodā, kā tas aizraujoši izdevies Jautrītei Putniņai. Jautrītes rakstītais rada spilgtu priekšstatu par vietu, laiku, notikumu un personām. Autore trāpa precīzi «uz īstā taustiņa». Lasītājam tūlīt ir saprotama situācija, varoņu raksturi un autores attieksme.
Lielākā daļa atmiņu uzrakstītas 2003. – 2008. gadā. Tekstu pārrakstījis Jautrītes dēls Māris Putniņš, un daļu teksta kopiju J. Putniņa uzdāvinājusi Valmieras muzejam. Piedāvājam šo materiālu fragmentus.