Kā jūs pievērsāties mākslai?
Es sevi atceros jau kopš bērnības ar zīmuli rokā. Varētu pat teikt, ka zīmēšana man bija agrāk nekā rakstīšana. Sākumā vairāk veidoju portretus, biju tendēta uz cilvēkiem. Tomēr tagad tā palēnām man aiziet gleznošana. Agrāk man nebija tādas krāsu izjūtas, es taisīju melnbaltos portretus. Tagad es radu daudz krāsainākus darbus, iedvesmu guvu no zviedru mākslinieka Toma, kuram vairāk ir abstrakti darbi – gleznā, piemēram, nav konkrēti uzzīmēta lauva, bet ir dažādas uztriepes, līnijas, kas beigās izveido lauvu mūsdienīgā stilā.
Pamatā ar glezniecību es nenodarbojos un ar to nepelnu. Man Facebook ir lapa «Art by Agnese Šķestere», tur es parādu savus darbus, kas tapuši hobija līmenī. Cilvēki vienmēr ir teikuši, ka man būtu jānodarbojas ar gleznošanu, zīmēšanu. Arī skolas laikā biju tas cilvēks, pie kura vienmēr nāca citi un lūdza, lai palīdzu uzzīmēt to, ko viņi neprot. Es vienmēr esmu bijusi pretimnākoša un ar vēlmi palīdzēt citiem, piedalījos dažādos konkursos. Atceros, bija ZAAO konkurss, kurā bija jāveido grāmatiņa par atkritumiem, kā palīdzēt Pasaulei, kā palīdzēt dabai. Un tur arī labi gāja. Sanāk, ka visu mūžu esmu bijusi iekšā mākslā – gan dziedāšanā, gan zīmēšanā, gan dejošanā. Esmu tāds radošs cilvēks.
AGNESE ŠĶESTERE ar gleznu, kas tapusi par godu viņas dēlam. Ārijas Romanovskas foto