Uz Rīgu devāmies piektdien, domājot, ka tā būs svētku dalībnieku pārpilna. Patiesība bija tāda, ka svētku dalībnieki pulcējās mēģinājumu un koncertu vietās, un tajā piektdienā pārpilns bija Vērmanes dārzs – ar skaistu darinājumu tirgotājiem, kuri Vērmanes dārzā vadīja visu nedēļu, ar maziem un lieliem dejotājiem, kuri kopā ar savējiem meklēja skolu pērles izslavētajā «Vijumā», un ar dziedātājiem, dejotājiem, spēlētājiem uz divām Vērmanīša skatuvēm. Kur bijām nonākuši – otrajā vecākajā Rīgas sabiedriskajā parkā pēc Viestura dārza un, tā kā aizvadītā piektdiena bija pirmā tveicīgā šajā savādajā vasarā, tad veldzi sniedza ne tikai vairāki saldējuma ražotāji, tostarp rūjienieši, bet arī iespēja kājas paplunčāt galvaspilsētas vecākajā strūklakā rožu dobju ielokā.
NO AUGŠAS viss labāk redzams. Mazāk vietējie, vairāk tūristi izmanto iespēju ar liftu pacelties 70 metru augstumā, lai skatītu Rīgas panorāmu no Sv. Pētera baznīcas torņa. Autores foto