Neuzvaramā Jūrmala turpina savu gājienu

Viesu treneris Nuncio Dzavatjēri ar komandu Valmierā ieradās dienu iepriekš, pēc spēles taujāts, kāpēc tā, atzina: «Ar autobusu ceļā mums jāpavada trīs stundas, un ir ļoti grūti spēlēt tajā pašā dienā, ja spēle sākas pl. 18 vakarā. Mums ir ļoti svarīgi būt pēc iespējas profesionālākiem, jo komanda ir ļoti jauna.» Spartaks nudien rāpjas ārā no tā bardaka, kāds viņu spēlēs bija vērojams turnīra iesākumā, kad laukumā atradās daudz talantīgu futbolistu, bet komandas spēle nevedās. To, ka pastāvēja plaisa starp leģionāriem un vietējiem spēlētājiem, nesenajā intervijā Sportacentrs.com atzina arī komandas kapteinis Gints Freimanis. Varu piebilst, ka tāda pastāv joprojām, to apliecina kāda epizode spēlē Valmierā, kad pirmajā puslaikā pie saviem vārtiem nervi uzdeva pieredzējušajam Vitālijam Rečickim, kurš kādu minūti necenzētiem vārdiem slānīja savus komandas biedrus uzbrukuma līnijā, kuru tieši veido viss leģionāru zieds. Viņam pretī nodeva arī senegālietis Barī Alī. Vienvārdsakot – jautrība sit augstu vilni piejūras pilsētas komandā. Neskatoties uz acīmredzamajām nesaskaņām, Spartaks laukumā rāda klasi – otrajā aplī viņi nav zaudējuši ne spēli: pēdējās sešās gūtas piecas uzvaras (ieskaitot pret Valmieru) un viens neizšķirts.

Uzvara pret valmieriešiem gan nenācās viegli. Tamaza Pertijas padotie šo spēli uzsāka piesardzīgi, cerībā uz ātriem pretuzbrukumiem, tādējādi atdodot spēles grožus pretinieku rokās. Momenti pie abu komandu vārtiem sāka rasties gan tikai puslaika otrajā pusē – iespējas bija gan Ērglim, gan Bagidī, gan arī Gauračam un Vukmaničam. Pēdējo centienus atvairīja lieliskais Lazarevs.

Krietni vien interesantāks padevās otrais puslaiks: vispirms spēles 59. minūtē pēc Vukmaniča centrējuma no labā flanga ar galvu bumbu vārtos raidīja nupat laukumā nākušais slaidais francūzis Šarpentjē, atbildi parādā nepalika arī laukuma saimnieki – pēc piecām minūtēm Bagidī vienu pret vienu ar Meļņičenko izveda Ērglis, vārtsargs Beninas jauniešu izlases uzbrucēju burtiski nopļāva (spērienu pa buci varēja dzirdēt nepārprotami), piešķirto pendeli steidzās izpildīt brazīliešu aizsargs Lelišs, kurš ar vārdiem – be my friend (no angļu valodas tulkojot – esi mans draugs) bumbu izprasīja no Bagidī rokām. Leliša sitiens bija nekļūdīgs – 1:1. Futbols visā krāšņumā turpinājās – abām komandām šāds iznākums nebija pa prātam. Teicama izdevība izvirzīt savu komandu vadībā bija Nakamuram, bet viņa sitienu no vārtiem tuvas distances nobloķēja aizsargs. Jūrmalnieki savu atbildi gan nenopūdelēja – pēc centrējuma no laukuma vidus savā soda laukumā izgājienā pārliecinoši darbojās Lazarevs, izsitot bumbu, bet notaranējot arī Šarpentjē, abi kā pelavu maisi nokrita uz zemes, Vladislavs piecēlās un epizodei turpināja sekot, bet diemžēl nenosedza vārtu tuvējo stūri, kurā brīvu spraugu ieraudzīja serbs Belakovičs, raidot bumbu precīzi mērķī – 1:2.

Līdz spēles beigām vēl palika vairāk nekā 20 minūtes, to laikā laukumā nāca arī Kalniņš. Pertijas nodomi bija visai skaidri – centrējumi no malām cerībā uz Gati. Centrējumi neizdevās, daudzās divcīņās tika fiksēti sodi par sliktu Valmierai. Līdz patiešām bīstamam Meļņičenko vārtu apdraudējumam mūsu futbolisti tā arī nenonāca. Spartaks ar lieliem spēkiem tomēr spēja nosargāt savu vārtu drošību un pēc finālsvilpes priekpilni svinēt šo uzvaru turpat laukuma centrā.

Tamazs Pertija pēc spēles: «Ģērbtuvēs nežēloju vārdus un pateicos saviem futbolistiem par šīs dienas spēli. Spēle bija ātra, skaista. Pret tiešām stipru pretinieku izskatījāmies ne slikti. Šī bija viena no tām reizēm, kad guvu patiesu baudījumu no spēles. Man nav pretenziju ne pret vienu no saviem spēlētājiem, kuri atradās laukumā, jo ikviens parādīja raksturu, viņi paveica maksimāli iespējamo, lai uzvarētu šajā spēlē. Pie rezultāta 1:1 mums radās 100% moments, pēc tā nerealizēšanas abu komandu svaru kausi turpināja svārstīties. Mūsu uzdevums bija neatslābt ne sekundi, jo Spartaks pēdējās piecās kārtās sevi pierādījuši kā ļoti prasmīgi uzbrukumu veidotāji. Uzbrukums viņiem tiešām ir labi nokomplektēts. Arī spēlētāji, kuri nāk uz maiņu, uzreiz ir labi pamanāmi. Paldies arī mūsu līdzjutējiem, kuri mūs atbalstīja – ļoti labi viņus dzirdēju, uzskatu, ka mēs viņus nepievīlām, jo sitāmies līdz pēdējai spēles sekundei. Vienīgais, par ko neesmu apmierināts, ka zaudējām.»

Nuncio Dzavatjēri: «Spēle bija interesanta. Jebkurai komandai nākas grūti pret tādu komandu kā Valmiera. Mums šī ir ļoti svarīga uzvara. Vēlos izteikt lielus komplimentus maniem spēlētājiem, jo, kā zinām, ne daudzas komandas šajā laukumā spēj pieveikt Valmieru.»

Pēc šīs kārtas pilnībā mainījies izkārtojums turnīra tabulā: pirmie ar 28 punktiem 14 spēlēs jau ir Riga FC, seko RFS – 28 (15), FK Spartaks – 22 (14), VALMIERA GLASS VIA – 21 (14), FK Ventspils – 20 (14), BFC Daugavpils – 19 (14), FK Liepāja – 17 (14), FK Metta – 13 (15) un FK Jelgava – 13 (14). Turnīrs pēc nacionālo izlašu pauzes atsāksies nākamās nedēļas nogalē, Valmierai spēle izbraukumā – 15. jūnijā pl. 15 pret Jelgavu.

VALMIERA GLASS VIA – FK Spartaks 1:2 (0:0)

Vārti: Lelišs 64’ (no 11 m.s.s.) – Šarpentjē 59’, Belakovičs 70’

Brīdinājumi: Nakamura 8’, Lazarevs 68’ – Smirnovs 61’, Rečickis 70’, Šarpentjē 76’

Sastāvi: Lazarevs (v), Kārkliņš, Lelišs, Krautmanis, Grjaznovs, Soloveičiks (87’ Miķelsons), Ērglis (k) (75’ Kalniņš), Nakamura, Bagidī, Bogdaškins, Punculs – Meļņičenko (v), Smirnovs, Bērenfelds, Freimanis (k), Ali, Rečickis, Vukmaničs, Opara (57’ Šarpentjē), Belakovičs (73’ Obambo), Enins, Gauračs (58’ Korzāns).

Spēles tiesnesis: Aleksandrs Anufrijevs

Skatītāji: 400

APTURĒT JŪRMALAS futbolistu veiksmīgo sēriju nespēja arī uz maiņu otrajā puslaikā nākušais spēlējošais komandas treneris Gatis Kalniņš (attēlā cīņā ar Vitāliju Rečicki).