No Valmieras novada – 1603 svētku dalībnieki

Ar atbildību par katra dalībnieka ērtībām un drošību

Zinot, ka Valmieras novads, pošoties svētkiem, ir viena no viskuplāk pārstāvētajām pašvaldībām, centāmies noskaidrot, kāds organizatoriskais darbs paveikts, lai šie svētki, kovida pauzes dēļ atnākot pēc desmit gadu pārtraukuma, tiešām būtu SVĒTKI. Par to kā cilvēks orķestris nu jau vairāk nekā gadu Rīgā un Valmierā visu plāno, saskaņo un starp riskiem zelta vidusceļus meklē BAIBA ZALCMANE – XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku koordinatore Valmieras novadā. Viņa zināja teikt:

«Ceļam uz svētkiem no mūsu novada gatavojas 1603 dalībnieki, no kuriem vairāk nekā 500 dziedās korī, 689 dejos tautas dejas, ap 30 muzicēs mazajos mūzikas ansambļos, gandrīz 100 spēlēs instrumentālajos mūzikas kolektīvos, gandrīz 40 nodarbosies ar vizuālo un lietišķo mākslu, vairāk nekā 10 dejos mūsdienu dejas un vairāk nekā 100 spēlēs teātros, un kur tad vēl visu kolektīvu vadītāji, kā arī bērnus un jauniešus pavadošās personas! Mans kā svētku koordinatores uzdevums ir zināt visu par katru no šiem 1603 dalībniekiem – kur viņi naktī gulēs, kur un ko ēdīs, ar ko un kā, ņemot vērā mēģinājumu un koncertu laikus, viņi pārvietosies, kā nodrošināt drošību, kā vislabāk veikt komunikāciju ar pavadošajām personām un bērnu vecākiem. Izmantojot modernās tehnoloģijas, esmu izveidojusi vienotu e-vides sistēmu, kurā aktuālākā informācija par svētku norisi, sadzīves un drošības jautājumiem ir pieejama ne tikai dalībnieku vecākiem, bet arī mūsu sadarbības partneriem Rīgā – svētku koordinācijas centram, skolu koordinatoriem, ēdināšanas firmām, transporta kompānijām un citiem. Valmieras novada dalībnieki izmitināsies sešās skolās: Rīgas ukraiņu vidusskolā, Oskara Kalpaka Rīgas Tautas Daiļamata pamatskolā, Rīgas Valda Zālīša sākumskolā, Rīgas 80. vidusskolā, Rīgas 63. pamatskolā un Rīgas 22. vidusskolā. Apzinoties, ka Rīgā dzīves un darba saspringtais ikdienas ritms un satiksmes intensitāte Dziesmu un deju svētku dēļ neapstāsies, un izvērtējot visus iespējamos riskus, lai dalībnieki paspētu laikā uz mēģinājumiem, ēdienreizēm un citām laika grafikos strikti ieplānotām norisēm, ir nolemts maksimāli mazāk pārbraukšanai izmantot pašiem savus autobusus un vairāk paļauties uz sabiedrisko transportu, kas bez problēmām var pievest iespējami tuvāk pasākumu norises vietām. Panākta vienošanās ar «Rīgas satiksmes» vadību, ka tādā veidā pārvietoties prioritāte būs mazākajiem svētku dalībniekiem: 1. – 4. klašu audzēkņiem un pūtēju orķestru dalībniekiem, kuriem jāpārvadā arī mūzikas instrumenti.»

Dziesmu vara – lielus dara

Par vairāk nekā 500 Valmieras novada koristu gatavību lielajam notikumam Rīgā stāsta Valmieras novada skolēnu koru virsvadītāja LIENE ZVIRBULE:

«Mūsu kopējais dziedātprasmes līmenis ir salīdzinoši labs, to apliecināja gan koru skates rezultāti ar iegūtajām vairākām augstākajām pakāpēm, gan arī skates žūrijas cildinošie komentāri. Esam lepni, ka Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku koru fināla konkursam 4. jūlijā pelnīti ir izvirzīti arī vairāki mūsu kori: Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas jauktais koris «Pārgauja» (diriģents Imants Točs), Valmieras Viestura vidusskolas 5. – 12. klašu koris «Viesturēni» (diriģente Ilze Jansone) un Rūjienas vidusskolas 5. – 12. klašu meiteņu koris (diriģente Digna Gailīte). Prieks par to, ka no 17 Valmieras novada koriem, kuri pavasarī piedalījās koru repertuāra skatē, visi ir ieguvuši tiesības piedalīties Svētku noslēguma koncertā «Te – aust», kas notiks 13. jūlijā Mežaparka Lielajā estrādē. Ar gandarījumu varu teikt, ka Valmieras novadu skolēnu dziesmu svētkos pārstāvēs arī četri zēnu kori – no Valmieras 5. vidusskolas, Valmieras sākumskolas, Valmieras Pārgaujas sākumskolas un Rūjienas vidusskolas. Īpaši gribu uzteikt Kocēnu pamatskolas direktoru Māri Bušmani un diriģentu Imantu Toču par to, ka pēc kovida izraisītā pārrāvuma skolu koru kustībā un jautājuma būt vai nebūt koriem Kocēnos tapa dziesmu un deju svētkiem motivēts koris. Šis piemērs lieku reizi vēsta – tas, ir vai nav skolā koris, lielā mērā atkarīgs tieši no skolas direktora attieksmes. Kad man vaicā, kādi mūsu dziedātāji un dejotāji izskatīsies svētku gājienā un koncertos, atbildu, ka būsim skaisti, jo ar Valmieras novada pašvaldības atbalstu visi ir pienācīgi sapucēti. Sirsnīgs paldies visiem Valmieras novada skolu koru diriģentiem par nesavtīgo darbu, rūpēm un sirds ieguldījumu. Par spēju iedvesmot un vadīt korus pāri ikdienas grūtībām, saglabājot mīlestību pret mūziku un saviem kora dziedātājiem.»

No tautiskiem līdz mūsdienu deju ritmiem

Kad, sākot sarunu ar Valmieras novada skolu deju kolektīvu vadītāju ILONU MIGLU, atļāvāmies pavaicāt par lielākajiem izaicinājumiem ceļā uz XIII deju svētkiem, viņa teica:

«Desmit gadu pārrāvums skolu koru un deju kolektīvu aktīvajā darbībā bija pārāk ilgs laiks, tādēļ daudzviet tā bija jāsāk no jauna. Starp mūsdienu jauniešu neskaitāmajām interesēm un moderno tehnoloģiju iespējām nebija viegli viņus atkal savākt kopā, ieinteresēt un motivēt kopt latviešu tautas koru un deju tradīcijas. Tas, ka aiz Rīgas un Ogres deju svētkos Valmieras novada dejotāju pulks būs trešais skaitliski lielākais, ir uzskatāms par vērā ņemamu sasniegumu, kas panākts mērķtiecīgā kopdarbā starp skolu vadībām, deju kolektīvu vadītājiem un bērnu vecākiem. Tas, ka no Valmieras novada ar gandrīz 700 tautas deju dejotājiem esam tikuši uz šiem dziesmu un deju svētkiem, lielā mērā ir arī bērnu vecāku nopelns, jo jāpiekrīt, ka šī ir pavisam cita paaudze nekā pirms desmit gadiem. Ilgstoši noturēt uzmanību pie deju soļiem nav viegli. Dejotājiem uz skatuves ir jābūt vienā ritmā, vienā elpā, vienā veselumā, un, ja tas ir panākts, tad gandarījums dubultā. Ne velti vairāki mūsu dejotāji – Valmieras 5. vidusskolas 1. – 4. klašu tautas deju kolektīvs, Valmieras Valsts ģimnāzijas 10. – 12. klašu deju kopa «Pērkonītis» un Valmieras Kultūras centra TAD «Gauja» studijas 3. – 4. klašu deju kolektīvs – piedalīsies vērienīgajā 18. skatuviskās dejas uzvedumā «Viedvasara», kas 5. jūlijā notiks Xiaomi Arēnā, kurā mūsdienīgo deju stāstu izdejos ap 3200 Latvijas dejotāju no 160 kolektīviem.»

Pūtējiem konkurss vēl priekšā

Kad Strenču pamatskolas un Mūzikas skolas pūtēju orķestra diriģentam JĀNIM JANSONAM viņa audzēkņi vaicājuši, kuri pēc kopējā skaita diriģentam būs šie Dziesmu svētki, Jānis paskaitījis, un sanācis skaitlis 22 – Vispārējie, Skolu jaunatnes, Baltijas valstu studentu, Ziemeļvalstu un arī Rīgas Dziesmusvētki. Par katru esot savs stāsts, tādēļ mēs diriģentam pavaicājām, ko viņš sagaida tagad. Jānis teica:

«No Valmieras novada uz skolēnu dziesmu un deju svētkiem pošas Valmieras Mūzikas skolas pūtēju orķestris, Strenču pamatskolas un Mūzikas skolas pūtēju orķestris un Rūjienas vidusskolas pūtēju orķestris. Atšķirībā no koristiem un dejotājiem mums savu prasmju izvērtēšanā viss vēl priekšā. Mēs savas tiesības piedalīties šajos svētkos izcīnījām jau pērn, tādēļ tagad nebija orķestru skate, toties 30. jūnijā būs pūtēju orķestru konkurss. Jau pavisam drīz notiks izloze. Un tad darbs pirms svētkiem varēs sākties. Valmieras Mūzikas skola savējiem noorganizējusi nometni kā atpūtai, tā darbam, bet es savējos pašlaik uz nedēļu palaidu brīvsolī, jo pirms tam bijām krietni pavingrinājušies, gatavojoties vairākiem koncertiem. Darām, ko varam, lai labi startētu konkursā un skanīgi kuplinātu svētkus.»

BAIBA ZALCMANE. Ārijas Romanovskas foto

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Ziemeļvidzeme – mūsu nākotnes reģions» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2025.LV/RMA/1.6.1/001