Desmit dienas klusā priekā
Smiltenes novadā turpinās rehabilitācijas un vasaras nometne, kurā piedalās 18 bērni un jaunieši no Ukrainas, no ģimenēm, kurās vecāki ir gājuši bojā vai pazuduši bez vēsts.
«Šo desmit dienu mērķis ir sniegt karadarbībā cietušajai jaunajai paaudzei tik ļoti nepieciešamo psiholoģisko atslodzi, mieru un prieku. Viņi ir pateicīgi par uzņemšanu, viņiem ļoti patīk tāds miers un klusums, kad nepienāk ziņas par trauksmēm un uzbrukumiem,» sacīja nometnes organizatore Aurika Zīvere. Smiltenes novada Bērnu un ģimenes atbalsta centrs jau vairākus gadus uzņem Ukrainas bērnus un jauniešus, kuru ikdienu ietekmējis karš. Arī šogad pašvaldība nodrošina iespēju ukraiņu jauniešiem izbaudīt vasaras brīvdienas Latvijā.
Lai jaunieši iepazītu mūsu zemi un gūtu pozitīvas emocijas, nometnes programmā iekļauti aizraujoši braucieni, jaunieši pabijuši Rīgā un Valmierā, apmeklēs Līgatni un pabūs pie jūras. Viņi jau izbaudīja arī Smiltenes pilsētas svētku atmosfēru, bet radošo nodarbību laikā izgatavoja latviskās rotas, kuras kā suvenīrs ceļos mājup.
Īpaša uzmanība nometnes laikā tiek veltīta arī bērnu emocionālajai labbūtībai – ar jauniešiem strādā psihologs, nodarbības notiek ar spēļu palīdzību, mazinot uzkrāto spriedzi, veicinot savstarpējo uzticēšanos, stiprinot emocionālo veselību.
Lai nometne notiktu, to atbalsta vairāki sadarbības partneri, arī brīvprātīgie. «Mēs esam jūsu draugi, gribam sniegt atbalstu, un šis ir mazākais, kā varam palīdzēt šobrīd,» tā, tiekoties ar karā ierautās valsts bērniem un viņus pavadošajām personām, sacīja Smiltenes novada pašvaldības priekšsēdētājs Ervins Labanovskis. Arī ukraiņu puse pateicās par sapratni, solidaritāti, jo viņi Smiltenes ielās un laukumos pamanījuši daudzus savas valsts karogus un tas aizkustinājis.
Gaidāmi Vispasaules IV malēniešu svētki
Ja parasti saka, ka visi ceļi ved uz Romu, tad šajā nedēļas nogalē tie vedīs uz Malēniju, jo 24. un 25. jūlijā Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā norisināsies IV Vispasaules malēniešu svētki «Kas muok, tis muok nū obi goli». Tas ir daudzveidīgu pasākumu kopums gan vietējiem iedzīvotājiem, gan ikvienam, kurš vēlas tuvāk iepazīt malēniešus.
Piektdien svētki iesāksies ar malēniešu kāršu spēles «Puns» olimpiādi un turpināsies sestdien ar izšķirošajām spēlēm un dalībnieku gājienu.
Sestdien Jaunlaicenes estrādē un svētku norises teritorijā valdīs rosība. Muižas parkā notiks amatnieku andele, bet uz skatuves cits aiz cita kāps novada dziedātāji, dejotāji, muzikanti un amatierkolektīvi. Viņi skatītājus priecēs ar koncertuzvedumu «Kas muok, tam sanuok», netradicionālās mākslas kolektīvu koncertu «Kas muok, tis ruoda», kā arī deju uzvedumu «Kas muok, tis lac». Svētku vakaru bagātinās Alūksnes Kultūras centra skolotāju kora «Atzele» koncerts un novada kopkora sadziedāšanās.
Visas dienas garumā apmeklētāji aicināti ierakstīt savu vārdu Malēniešu Goda grāmatā, kas ar katriem svētkiem kļūst arvien bagātāka, kā arī saņemt īpašo Malēnijas vīzu. Šogad pirmo reizi svētkos darbosies malēniešu Izgudrotāju telts, kurā ikviens varēs ļaut vaļu fantāzijai un piedāvāt savu ideju par to, kādam būtu jāizskatās Malēnijas karogam. Svētku laikā bez maksas būs iespēja apmeklēt Jaunlaicenes muižas muzeja «Malēnieša pasaule» ekspozīcijas un īpaši svētkiem veidoto ekspresizstādi.
Sestdien notiks arī novadnieces Māras Svīres jaunā romāna «Mainīga virziena vējš» atvēršanas svētki un kopā ar rakstnieci tapušā «Malenīšu kalendera» prezentācija. Tas ir īpašs gluži kā paši malēnieši – tajā ir 13 mēneši, jo malēnieši gadu skaita no vieniem kapusvētkiem līdz nākamajiem.
SVĒTKI PULCĒS MALĒNIEŠUS un viņu viesus. Publicitātes foto
Dižsvētku zolītes turnīrs Valkā
Kā zināms, kāršu spēle zolīte jeb zole nenoliedzami ir latviešu nacionālais sporta veids, kura tradīcijas tiek koptas daudzos Latvijas novados, tostarp Valkā, kur 11. un 12. jūlijā, pie spēles galdiem pulcējoties teju simtam gan pieredzējušu zolmaņu, gan iesācēju, notika tradicionālais pilsētas Dižsvētku zolītes turnīrs.
Pasākums pirmajā dienā iesākās ar visu dalībnieku kopīgi dziedātu valsts himnu, pēc tam zolmaņi sacentās divās svara kategorijās – Reitinga turnīrā un Tautas klases turnīrā. Pēc garas un azartiskas spēļu dienas 66 dalībnieku konkurencē par Reitinga turnīra uzvarētāju jau otro gadu pēc kārtas kļuva smiltenietis Gints Krauklis, otrajā vietā atstājot rīdzinieku Raimondu Skuju, bet trešajā – Ilgvaru Gritānu no Viļāniem.
Tautas klasē sacentās 31 dalībnieks. Te uzvaru izcīnīja valmierietis Māris Stiere.
Otrajā Dižsvētku turnīra dienā dalībnieki tikās finālturnīrā, kas norisinājās pēc RONDO noteikumiem. Par lielu pārsteigumu parūpējās uzvarētāja rīdziniece Liene Benhena, apliecinot veiksmes faktoru arī pie zolītes galdiņa, jo sacensību pirmo dienu bija pabeigusi pēdējā vietā… Finālturnīrā otrā vieta rīdziniekam Raimondam Skujam, bet trešā – Agrim Ozoliņam no Mālpils.
ZOLĪTE PATĪK VISIEM! Mirklis no Dižsvētku zolītes turnīra Valkā. Foto no Valkas novada pašvaldības arhīva Izveidoti jauni taktilie vides objekti un audiostāsti
Īstenojot projektu «Access Routes», Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām izveidojis jaunus taktilos vides objektus un audiostāstus, kas pieejami un saistoši ne tikai cilvēkiem ar redzes invaliditāti, bet ikvienam apmeklētājam. Šādi taktilie objekti – gan figūras un vietu maketi miniatūrā, gan lielformāta kartes – atrodami arī pie Gulbenes stacijas un pie Litenes muižas.
Objekti palīdz vājredzīgiem un neredzīgiem cilvēkiem ar taustes palīdzību gūt detalizētu priekšstatu gan par nozīmīgām vēsturiskām celtnēm, vietām un dzīvām būtnēm, gan izprast apmeklētās vietas mērogu un kopumu.
Netālu no Gulbenes stacijas ēkas, pret pilsētu vērsts, atrodams makets ar staciju, tās palīgēkām un sliežu ceļiem. Par kādreiz nozīmīgo dzelzceļa mezglu vēsta audiostāsts. Otrs taktilais objekts atrodas Litenes muižā. Tas palīdz iepazīt muižu ar parku un saimniecības ēkām. Vairāk par muižu, tās saimniekiem un vēstures līkločiem pastāstīts audiostāstā latviešu un angļu valodā.
Limbažos top septiņas patvertnes
Kā vēsta Limbažu novada pašvaldība, novadā sākušies būvdarbi septiņu patvertņu pielāgošanai un aprīkošanai atbilstoši III kategorijas patvertņu prasībām. Projekts tiek īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu, lai uzlabotu iedzīvotāju drošību krīzes un valsts apdraudējuma situācijās.
Patvertnes tiek veidotas pašvaldības īpašumos Burtnieku ielā 4 un 7, Parka ielā 36, kā arī Rīgas ielā 9, 16, 28 un 30. Jūnijā visi objekti nodoti būvniekam, noslēgti būvdarbu un būvuzraudzības līgumi, bet paralēli turpinās iepirkumi patvertņu aprīkojumam un nepārtrauktas elektroapgādes nodrošināšanai.
Projektā paredzēta telpu atjaunošana, ventilācijas un elektroapgādes sistēmu uzlabošana, avārijas apgaismojuma ierīkošana, vides pieejamības nodrošināšana un informatīvā marķējuma izvietošana.
Vienlaikus pašvaldība turpina izvērtēt iespējamos patvertņu objektus arī Alojā, Salacgrīvā un Staicelē. Savukārt civilās aizsardzības speciālists ticies ar iedzīvotājiem Limbažos, Alojā un Salacgrīvā, skaidrojot rīcību ārkārtas situācijās un civilās aizsardzības pamatprincipus.
Brīvību Pededzei!
«Dabas aizsardzības pārvalde projektā «Ieguldījums Natura 2000 Latvijā I» pašlaik trīs Pededzes upes posmus atbrīvo no koku, zaru un sadzīves atkritumu sanesumiem dabas liegumā «Lubāna mitrājs» Balvu novada Rugāju pagastā un Gulbenes novada Stradu pagastā. Darbi veicina upes dabiskā tecējuma atjaunošanos un rada labvēlīgākus apstākļus straujteču biotopam raksturīgām augu un dzīvnieku sugu dzīvotnēm,» – tā par novada aktualitātēm dabas aizsardzībā informē www.balvi.lv
Uzzinām, ka sanesumu izvākšanā izmanto upes videi piemērotas darba metodes, apvienojot roku darbu un specializētu tehniku. Tiek likvidēti sanesumi, kas būtiski kavē ūdens plūsmu, savukārt atsevišķi koki upes gultnē tiek saglabāti, jo tie nodrošina dzīves vidi ūdens organismiem. Atjaunojot upes dabisko ūdens plūsmu, tiek novērsta nogulumu uzkrāšanās, mazināta upes krastu erozija un radīti labvēlīgāki apstākļi ES nozīmes aizsargājamajam straujteču saldūdens biotopam un tam raksturīgajām sugām.
Pededze, kā zināms, ir Aiviekstes labā krasta pieteka un sestā garākā upe Latvijā – tās garums Latvijā ir 131 km, no kuriem 123,33 km Latvijas teritorijā ir ES nozīmes biotops (kopējais upes garums – 159 km). Pededzes upes izteka atrodas Igaunijā, Hānjas augstienē, Veru apriņķī. Latvijas teritorijā upe plūst no Igaunijas-Latvijas-Krievijas robežu sadures punkta Alūksnes novada ziemeļos līdz ietekai Aiviekstē, Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā.
Projektu «Novadu balsis skan radio» nr. 2026.LV/RMA/1.6.4/001/L3 finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ziņu saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».