Uzvar projekts Vieta kustībai un atpūtai
Jūlija beigās Valkas novada pašvaldība apkopoja balsojuma rezultātus par novada 2026. gada līdzdalības budžeta projektu idejām. No 5. līdz 18. jūnijam par 7 iesniegtajiem projektiem varēja nobalsot interneta platformas www.GeoLatvija.lv sadaļā Līdzdalības budžets.
Balsu skaits katram no piedāvātajiem projektiem bija krietni vien atšķirīgs – no 214 līdz pat vien 18 balsīm. Aiz uzvarētāja projekta Vieta kustībai un atpūtai Valkā, kas saņēma 214 balsis, vēl pirmajā trijniekā ierindojās projekts Atpūtas vietu labiekārtošana Ērģemē ar 102 balsīm un projekts Videi draudzīga gājēju celiņa izveide uz autobusa pieturu Kārķu pagastā ar 72 balsīm.
2026. gadā paredzētais kopējais finansējums līdzdalības budžeta konkursam Valkas novadā ir 14366,77 eiro, ar 30. jūlija Valkas novada pašvaldības domes sēdes lēmumu to saņems projekts Vieta kustībai un atpūtai, tas jāīsteno tuvāko divu gadu laikā.
Projektu Valkā paredzēt realizēt adresē Ausekļa iela 5, šī publiski pieejamā sporta un aktīvās atpūtas zona atradīsies pie Jāņa Cimzes ģimnāzijas. Pašvaldības atvēlētais finansējums praktiski pilnībā nosedz visu plānoto darbu tāmi, kas ir 14081 eiro. Par šo naudu plānots atjaunot basketbola laukumu un grozus, uzstādīt vienu jaunu apgaismojuma laternu un vienu āra tenisa galdu, ierīkot 4 soliņus no masīvkoka, uzstādīt novietnes 16 velosipēdiem un 20 skrejriteņiem.
TĀ ŠEIT BŪS! Tā projektu pēc realizācijas Valkā pie Jāņa Cimzes ģimnāzijas attēlo ar mākslīgo intelektu ģenerēta projekta vietas fotogrāfija. Foto no projektu konkursa arhīva
Izsludina projektu konkursu
Jūlija beigās nodibinājums «Alūksnes un Apes novada fonds» izsludināja 17. projektu konkursu, aicinot iedzīvotājus un organizācijas iesniegt projektus. Konkursa mērķis ir veicināt dzīves kvalitātes uzlabošanos Alūksnes un Smiltenes novados, atbalstot ilgtspējīgas vietējo iedzīvotāju iniciatīvas. Pieteikumi jāiesniedz līdz 17. augustam.
Finansējums paredzēts projektiem, kas veicina aktīvu dzīvesveidu, sportu, vides sakārtošanu, labdarību, izglītību, darbu ar jauniešiem, kultūru un citas sabiedriski nozīmīgas aktivitātes. Visiem projektiem jābūt īstenotiem Alūksnes vai Smiltenes novada teritorijā.
Pieteikumus konkursam pieteikumu var iesniegt neformālas iedzīvotāju grupas, biedrības, nodibinājumi un reliģiskās organizācijas. Kopējais konkursa finansējums ir 5000 eiro, savukārt viena projekta maksimālais atbalsta apjoms ir līdz 700 eiro. Ņemot vērā pieejamo budžetu, atsevišķiem projektiem var tikt piešķirts arī daļējs finansējums.
Nodibinājuma «Alūksnes un Apes novada fonds» darbības mērķis ir attīstīt mērķtiecīgu labdarību Alūksnes un Smiltenes novados, atbalstot vietējo iedzīvotāju iniciatīvas, un iesaistīt dažādas sabiedrības grupas kopienai nozīmīgu jautājumu risināšanā.
Līdz šim fonds īstenojis 16 projektu konkursus, kuros atbalstīti 153 projekti Alūksnes un Smiltenes novados. Kopējais piešķirtais finansējums sasniedzis 73 557 eiro.
Jauna vieta bērnu valodas attīstībai
Balvu novada pašvaldības uzņēmējdarbības atbalsta speciāliste Vineta Zeltkalne stāsta, ka Balvos darbu sākusi jauna logopēdijas un neirografikas privātprakse, ko izveidojusi Karīna Žīgure. Ideju īstenot viņai palīdzēja pašvaldības biznesa ideju konkurss «Tava biznesa ideja Balvu novadā». Tajā projekts «Specializēto valodas attīstības un kognitīvo prasmju nodarbību kabineta izveide» saņēma pašvaldības līdzfinansējumu 5000 eiro, bet Karīna pati projektā ieguldījusi vēl 544,87 eiro.
Logopēdijas kabinets ir aprīkots ar regulējamām darba vietām logopēdijas nodarbībām, inventāru neirografikas nodarbībām, metodiskajiem materiāliem, portatīvo datoru, printeri, spoguli, tāfeli, attīstošām darba burtnīcām un citiem mācību materiāliem.
Karīnas profesionālais ceļš aizsākās ar sociālā pedagoga studijām Rēzeknē. Sākotnēji viņa gribēja studēt psiholoģiju, taču dzīves apstākļi tolaik neļāva doties uz Rīgu. Tā kā Rēzeknē psiholoģijas studiju programmas nebija, viņa izvēlējās jomu, kas tai bija vistuvākā. Karīna ieguva maģistra grādu speciālajā izglītībā, ar novirzienu skolotājs logopēds. Pēc studijām viņa saprata, ka logopēdija ir joma, kurā vēlas attīstīties, tādēļ sāka strādāt izglītības iestādē par sociālo pedagogu un skolotāju logopēdu. Papildus viņa apguvusi arī neirografikas metodi, paplašinot savu profesionālo kompetenci.
Logopēdijas nodarbībām mērķa grupa ir bērni līdz 13 gadu vecumam, taču katrs bērns ir atšķirīgs. Tāpēc arī nodarbībās tiek izmantoti daudzveidīgi materiāli un metodes, kas pielāgotas katra bērna vajadzībām.
Jaunums Balvu reģionā ir arī neirografikas nodarbības. Latvijā arvien biežāk gan bērni, gan pieaugušie saskaras ar paaugstinātu emocionālo spriedzi un trauksmi, kas ietekmē ne tikai bērnu valodas attīstību, bet arī pieaugušo emocionālo un fizisko labsajūtu. Neirografika ir metode, kas palīdz mazināt spriedzi, uzlabot pašizpratni un veicināt radošo domāšanu.
BALVOS, RAIŅA IELĀ 54. Uzņēmēja Karīna Žīgure savā privātpraksē. Publicitātes foto Balvu slimnīcā slēdz dzemdību nodaļu
«Valdības apstiprinātā slimnīcu reforma un atņemtais finansējums piespiež no šī gada 1. septembra slēgt Balvu slimnīcas dzemdību nodaļu. Tas nozīmē, ka trīs novadu iedzīvotāji zaudēs pieeju vienīgajam diennakts operējošajam ginekologam reģionā. Vienlaikus jaunais finansēšanas modelis vairs neparedz apmaksu dežurējošam pediatram Uzņemšanas nodaļā darbdienās darba laikā, tāpat kā jau pašlaik netiek apmaksāts dežurējošais anesteziologs darbdienās darba laikā.
Lai mazinātu finanšu zaudējumus, SIA «Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība» ir spiesta samazināt pediatra slodzi bērnu nodaļā, apvienojot darbu uzņemšanas nodaļā un stacionārā. Līdz ar to bērnu nodaļā vairs nebūs pastāvīga ārstējošā ārsta un pacientus katru dienu aprūpēs cits pediatrs, tas pasliktinās ārstniecības nepārtrauktību.
Slimnīca ir spiesta pilnībā slēgt dzemdību nodaļu, cerot vismaz saglabāt ginekoloģijas dienas stacionāru un ambulatoros ginekoloģijas pakalpojumus. Taču arī tas būs iespējams tikai tad, ja speciālisti izvēlēsies palikt reģionā. Zaudējot iespēju strādāt diennakts dežūrās, pastāv ļoti liels risks, ka ginekologi dosies prom.
Šī nav naudas «liešana caurā cepurē». Tā ir apzināta valsts politika, kas Latvijā veido veselības aprūpes «melnos reģionus» – teritorijas, kurās iedzīvotājiem kvalitatīva neatliekamā medicīniskā palīdzība vairs nav sasniedzama saprātīgā laikā. Šādas sekas nevar nosaukt par veselības aprūpes pieejamības saglabāšanu,» secina SIA «Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība» valdes locekle Marika Jermaševiča.
Gaida Smiltenes cilvēki un garšas
Mājas kafejnīcu dienas Smiltenes novadā kļuvušas par vienu no vasaras gaidītākajiem notikumiem.
«Baudi dzīvi nesteidzoties» – ar šādu vadmotīvu šogad Smiltenes novads aicina doties Mājas kafejnīcu dienu garšu ceļojumā. Smiltenes novads mērķtiecīgi attīsta lēnā tūrisma piedāvājumu, aicinot ceļotājus iepazīt vietas citādi – nevis steigā, bet izbaudot vietējo cilvēku stāstus, garšas un satikšanās prieku.
Šajā nedēļas nogalē mājas kafejnīcas būs vaļā Apē, Smiltenē, Raunā, Bilskas, Brantu, Drustu, Gaujienas un citos Smiltenes novada pagastos. Katru gadu to ģimeņu skaits, kas iesaistās Mājas kafejnīcu dienās, palielinās, šogad ciemos gaida 23 vietās.
Māju kafejnīcas piedāvā ne vien baudāmu ēdienkarti, bet arī viesmīlību, satikšanos, aprunāšanos un iespēju iepazīt uzņēmīgos Smiltenes novada ļaudis.
Zināms, ka pērn pie smilteniešiem, trapeniešiem, raunēniešiem, virešniekiem ciemojās vairāk nekā 2300 šī notikuma aculiecinieku, un tiek lēsts, ka šogad apmeklētāju skaits varētu augt. Šajās īpašajās nedēļas nogalēs ciemos brauc savējie un arī ciemiņi no attālām vietām, arī igauņi.
Kā ierasts šajā vasaras notikumā Mājas kafejnīcu ēdienkartē tiek ierakstītas gan mantotas receptes, gan citviet aizgūtas garšas, bieži mazus un lielus pārsteidz radoša darbošanās, saimniecību apskate, tāpat iespējams iegādāties mājražotāju produkciju, bieži notiek muzicēšana, ir danči.
Smiltenes novads šajā nedēļā konkurē ar citiem galamērķiem, jo laikā no 4. jūlija līdz pat 13. septembrim Mājas kafejnīcu dienas Latvijā notiek 40 reģionos. Šajā nedēļas nogalē vēl Madonas, Siguldas novadā, arī Mārupē un Olainē, kā arī Jelgavas novadā.
Vēsturiska diena Latvijas konkūrā
Inčukalnā pirmo reizi notikušajā Starptautiskās Jāšanas sporta federācijas (FEI) Pasaules kausa Centrāleiropas zonas posmā konkūrā pārliecinošu uzvaru Grand Prix maršrutā ar 155 centimetru augstiem šķēršļiem izcīnīja Latvijas vadošais konkūra jātnieks Kristaps Neretnieks ar zirgu Quintair.
Grand Prix sacensībās otro vietu ieguva Somijas sportiste Petra Heikinena ar Oechie-K, bet trešajā vietā ierindojās Latvijas pārstāve Anna Šellere ar Chadler.
Pamatmaršrutu bez soda punktiem veica septiņi sportisti, kuri kvalificējās pārlēkšanai. Starp viņiem bija četri Latvijas jātnieki. Labāko septiņniekā iekļuva arī Laura Penele, izcīnot sesto vietu, un Aleksandrs Šakurovs, kurš finišēja septītais.
Trīs dienu garumā sacensībās piedalījās 121 jātnieks un 174 zirgi no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas un Somijas. Kopumā tika aizvadīti 18 dažādu grūtības pakāpju maršruti. Sacensību organizatori uzsver, ka pirmais FEI Pasaules kausa Centrāleiropas zonas posms Inčukalnā kļuvis par nozīmīgu notikumu Latvijas jāšanas sportā, apliecinot gan augsto sacensību līmeni, gan Latvijas sportistu konkurētspēju starptautiskajā arēnā.
Projektu «Novadu balsis skan radio» nr. 2026.LV/RMA/1.6.4/001/L3 finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ziņu saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».