Par iespējām un prasmēm vienoties kopējai lietai

Līga, vispirms par to, kāda kopumā ir Valmieras novada pašvaldības sabiedrības līdzdalības veicināšanas politika.

Mums kā demokrātiskas valsts pārvaldes institūcijai jeb reālas rīcības rīkam starp Eiropas Savienības, nacionālo un reģionālo politiku un iedzīvotājiem nekas nav jāizgudro no jauna, jo valstiski ar Pašvaldību likumu mums ir dots uzdevums: strādāt ar iedzīvotājiem un sekmēt viņu iesaisti labākas jeb ilgtspējīgas dzīvošanas nodrošināšanā. Laba pārvaldība tieši to arī nozīmē, ka pašvaldība strādā savu iedzīvotāju labā un kopā ar viņiem. Pēdējā teritoriālajā reformā jaunajā Valmieras novadā apvienojās astoņas dažādas vietējās pašvaldības, kā rezultātā novada pašvaldībai ir jāsadarbojas ar plašu iedzīvotāju loku ļoti lielā kopējā teritorijā. Pašvaldības uzdevums ir ne tikai sadzirdēt iedzīvotāju noskaņojumu un vēlmes, bet arī regulāri viņus informēt par jau paveikto, plāniem, dažādām atbalsta iespējām, izglītot par tām un kopīgi runāt par novada attīstībai svarīgām tēmām. Jo vairāk diskusiju, jo labāk!

Valsts mēroga pētījumos ir secināts, ka iedzīvotāju uzticēšanās politiskajai varai Latvijā kopumā un pilsoniskais aktīvisms Latvijā ir visai zemā līmenī. Taču iedzīvotāju aptaujas Valmieras novadā rāda, ka pašvaldībā, kas ir iedzīvotājiem tuvākā valsts pārvaldes iestāde, uzticēšanās ir izteikti augstāka. Tas skaidrojams ar ciešāku un aktīvāku sadarbību un tās rezultātiem. Ja iedzīvotāji vai to interešu grupas un kopienas jūt, ka ir savā pašvaldībā ne tikai sadzirdētas, bet arī morāli un materiāli atbalstītas, un ja vēl šādas sadarbības rezultātā ir izdevusies kādas kopīgas vajadzības īstenošana, tad ne vienam vien, tā teikt, ir āķis lūpā un top arvien jauni iedzīvotāju iniciatīvu vai vēl citi līdzdalības projekti savas kopējās dzīves telpas vai sadzīves kvalitātes uzlabošanai.

Cik iedzīvotāju iniciatīvu projekti jau ir realizēti pēdējos četros gados? Kādiem mērķiem tie domāti, cik eiro tiem ticis no novada budžeta? Vai arī 2026. gada budžetā tam ir ieplānots finansējums?

Valmieras novadā, apvienojoties astoņām pašvaldībām, iedzīvotāju iniciatīvu projektu konkursa ideja nebija sveša, jo arī agrāk daļā pašvaldību jau bija šādu konkursu pieredze. Jaunajā novadā šajā ziņā bija nepieciešama jaunas savstarpējās uzticēšanās veidošana, lai iniciatīvu projektu iesniedzēji tik tiešām sajustu, ka arī viņi, viņu grupa vai kopiena ir pašvaldības sadarbības partneri. Manuprāt, kopā tas izdodas. 2022. gadā pēc iniciatīvu projektu konkursa noslēdzām 21 finansējuma līgumu, taču nākamajos trijos gados jau attiecīgi 35, 35 un 34 līgumus par sabiedriski nozīmīgu projektu īstenošanu un to ilgtspējības nodrošināšanu. Katru gadu novada pašvaldība šim mērķim paredz apmēram 20000 eiro. Maksimāli iespējamā pašvaldības atbalsta summa katram no šiem projektiem ir 1000 eiro. Tas nav daudz, bet, kā izrādās, arī ar šādu atbalstu iespējami labi, paliekoši uzlabojumi vietējo kopienu infrastruktūrā, novadpētniecībā, identitātes stiprināšanā, izglītībā, kultūrā, sportā un jaunu prasmju apgūšanā. Jā, arī 2026. gada budžetā iedzīvotāju iniciatīvu projektu konkursam atkal ir paredzēti 20000 eiro. Vēlamies uzlabojumus, tādēļ esam iecerējuši šo projektu realizētāju aptauju.

Līderi! Jums, organizējot un vadot šos konkursus, jau noteikti tādi ir. Pastāstiet par viņiem un viņu prasmi vienoties kopīgai rīcībai ne tikai sava pagalma, bet jau plašākas sabiedrības ieguvumu vārdā.

Mums ir daudz labu piemēru par to, ka iedzīvotājiem tomēr rūp ne tikai savas dzīves vietas uzlabojumi, bet arī kopīga brīvā laika pavadīšana un jaunu zināšanu apgūšana. Prieks, ka pēdējos gados iniciatīvu projektu konkursos ne reizi vien labi skan Sedas vārds, kur biedrība «Cerības pakāpiens» ar savu aktīvo rīcību vairāku Sedas vietu labiekārtošanā apliecina, ka viņi tik tiešām deg un iestājas par savu pilsētu. Konkursos nevar nepamanīt Ramatas cilvēku veikumu ne tikai pašizglītošanās pasākumu organizēšanā, bet arī savas puses vēstures izpētē. Arī mazā apdzīvotā vieta Vērsis apvieno aktīvus cilvēkus un kopā viņi paveic labas lietas paši savas kopienas labā. Projektu konkursos ar rezonansi skan arī Zilākalna iedzīvotāju grupa, kas prot vienoties ne tikai mazajos iniciatīvu projektos, bet arī lielākos – novada līdzdalības budžeta projektos. Spilgts piemērs iedzīvotāju vienotībai kopējos darbos ir Valmieras iedzīvotāju kopiena «Jāņparks», kura savu darbību sparīgi iesāka ar senā parka sakopšanu, pamazām vien vienojoties arvien jaunām idejām brīvā laika kopīgai pavadīšanai un citām aktivitātēm. Par šīs kopienas līderi pamatoti var saukt Annu Broku, kas lieliski prot ap sevi pulcināt līdzīgi domājošos kaimiņus.

Prieks, ka atkal ir sarosījusies Plāņu kopiena, kura gādāja par aktīvu brīvā laika pavadīšanu pie projektā iegādātā tenisa galda. Aktivitātes nerimst biedrībā «Matīšu attīstība», kura ap sevi pulcē domubiedrus ne tikai Matīšos, bet arī Vecatē. Matīšnieki piedalās arī līdzdalības budžeta projektos. Arī senioru biedrības «Sapratne» Rencēnos un «Sarma» Naukšēnos pierāda, ka tās saista ne tikai pensionāru aktualitātes, bet arī iesaiste savas dzīves vietas labiekārtošanā. Tikai labus vārdus dzirdam par Kocēnos dzīvojošo Vanagu ģimeni un tās paliekošo devumu Kokmuižas parkam. Savukārt Kauguru pagasta kopdarbības vieta «Mičkēns» mērķtiecīgi savu izdomu un spēkus iegulda amatniecības noslēpumu izzināšanā un popularizēšanā. Projekti no Naukšēniem savukārt izceļas ne tikai ar savas vietas izteiktu patriotismu, bet arī ar to, ka lielai daļai šo projektu ir arī vietējo uzņēmēju atbalsts – jūtama pievienotā vērtība sabiedriskā labuma darbu sekmīgai paveikšanai. Aktīvu iedzīvotāju biedrību un kopienu netrūkst arī Rūjienā, Mazsalacā, Kauguros, Vaidavā un vēl citviet. Plašāk par katru pēdējos četros gados īstenoto iedzīvotāju iniciatīvu projektu var uzzināt novada tīmekļvietnē. Pašvaldības speciālisti ir gādājuši ne tikai par šo projektu caurskatāmību un publicitāti, bet arī lai ar labajiem piemēriem iedrošinātu citus sadarbībai ar pašvaldību.

Savā atbildē, stāstot par iedzīvotāju iniciatīvu projektiem, ne reizi vien pieminējāt, ka vairāki to realizētāji izmanto iespējas, lai tiktu arī pie lielāka atbalsta finansējuma, ko sniedz līdzdalības budžeta projekti. Vai tas ir kaut kas jauns sabiedrības iesaistē?

Lai gan Pašvaldību likumā noteikts, ka no 2025. gada līdzdalības budžeta projektu konkursa organizēšana pašvaldībās ir obligāta, Valmieras novadā uz to soli pa solim, arvien to uzlabojot, ejam jau kopš 2022. gada. Šā pasākuma būtība ir, ka noteikta summa no pašvaldības budžeta jāparedz iedzīvotāju līdzdalībai savas teritorijas attīstībā un ilgtspējā. Tā daļa no iedzīvotāju maksātajiem nodokļiem tiešā veidā atgriežas lemšanai par to izlietojumu pie iedzīvotājiem, to biedrībām, sabiedriskajām organizācijām sabiedriski nozīmīgu vajadzību risināšanai. Līdz šim rīkojām līdzdalības budžeta projektu konkursus un veicām iedzīvotāju aptaujas par, viņuprāt, sabiedriski nozīmīgākajiem, tātad atbalstāmajiem projektiem. Pērn bija jauna kārtība, jo VARAM radīja vienotu informācijas, projektu iesniegšanas un arī sabiedrības balsojuma platformu, kurā nobalsot varēja tikai attiecīgajā novadā deklarētie iedzīvotāji no 16 gadu vecuma. Pērn Valmieras novada pašvaldība saņēma 29 iedzīvotāju iniciētus projektu pieteikumus, no kuriem publiskai balsošanai izvirzīja 18. Projekti ar lielāko atbalstu tiks īstenoti, izmantojot pašvaldības finansējumu.

Ja Pašvaldību likumā par līdzdalības budžetu teikts, ka tai jābūt obligātai labas sadarbības praksei, tad par vēl vienu sabiedrības līdzdalību – iedzīvotāju padomēm – teikts, ka tās gan nav obligātas, tādēļ Latvijā ir pašvaldības, kur tās jau izveidotas, un ir arī tādas, kur to nav. Valmieras novadā esam ceļā uz iedzīvotāju padomēm kā vēl vienu rīku sekmīgai sadarbībai starp pašvaldību un tās iedzīvotājiem. Iestrādnes šādai sadarbībai mums jau ir.

KOPĀ. Šis iedzīvotāju iniciatīvu projektu būtību simbolizējošais foto tapis Vecates pagasta rokdarbnieku kopas «Kamolītis» 2024. gada iedzīvotāju iniciatīvu projekta «Domā un dari, iesaisties un iesaisti!» laikā, kad domubiedru grupa vispirms devās uz Cēsīm, lai tur ne tikai iegādātos moderno adāmmašīnu (attēlā) un dzijas, bet arī apmeklētu vairākas izglītojošas izstādes un pabūtu koncertā Cēsu koncertzālē. Vēlāk Vecatē notika vairākas nodarbības, lai apgūtu jauno adīšanas tehnoloģiju. Publicitātes foto

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Ziemeļvidzeme – mūsu nākotnes reģions» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2025.LV/RMA/1.6.1/001