Sadarbība ar finanšu institūciju ALTUM aptver mājokļu pieejamības veicināšanu, reģionālo kreditēšanu un daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanu.
Valmierā tiek īstenoti jaunu īres namu būvniecības projekti, kur ALTUM sniedz miljonu aizdevumus un valsts atbalstu, iedzīvotāji izmanto ALTUM atbalsta programmas un reģionālo mājokļu kreditēšanu, lai iegādātos īpašumus ārpus Rīgas, bet novadā sadarbībā ar SIA «Valmieras namsaimnieks» tiek piesaistīts Atveseļošanas fonda un ALTUM finansējums daudzdzīvokļu namu energoefektivitātei un kapitāla atlaidēm. Tās ir ziņas, kas aktuālas šodien, dažas aktualitāti ieguvušas nesenā pagātnē, divu gadu laika nogrieznī, bet ALTUM piedāvātās iespējas tiek paplašinātas vairāku gadu garumā, un ir iespējams atskatīties uz ieguvumiem gan mājokļu tirgū, gan mājokļu energoefektivitātes uzlabošanā.
Zemas īres mājokļi top reģionos
Zemas īres maksas namu programma Latvijā tiek īstenota, savulaik par pamatu ņemot citu valstu pieredzi Nīderlandē, Vācijā, Austrijā, Polijā un citur, kur veiksmīgi realizēti šādi projekti jau ilgāk nekā gadsimta garumā. Tādas bija sākotnējās atsauces, viešot iedzīvotājos, potenciālajos īrniekos pārliecību, ka zemas īres mājokļi ir viņu iespēja uz vairākiem gadiem rast labas un arī ekonomiski izdevīgas mājas. Programmas mērķis ir veicināt reģionos mājokļu pieejamību tām ģimenēm, kas nevar atļauties īrēt dzīvokli par tirgus noteiktajām cenām, un uzņēmīgākās pašvaldības iesaistījās šādu namu būvē.
Tieši pirms gada potenciālie īrnieki – reģionā pieprasīti speciālisti, profesionāļi, ģimenes ar bērniem – varēja apskatīt divas jaunās mājas ar visām tajos pieejamajām ērtībām Valmierā. Nami Ķieģeļu ielā bija gatavi nodošanai ekspluatācijā.
Divas gandrīz nulles enerģijas daudzdzīvokļu mājas, kurās kopumā pieejami 120 komfortabli un energoefektīvi dzīvokļi, aizpildījās uzreiz. Pāris gadus iepriekš ekspluatācijā jau bija nodoti divi līdzvērtīgi nami un 150 dzīvokļi, bet problēma joprojām nav atrisināta, jo mājokļu Valmierā trūkst. Nupat medijos izskanēja ziņas, ka Valmierā droši varētu būvēt vairākus daudzdzīvokļu namus un ap 1000 dzīvokļu uzreiz būtu pieprasīti. Ko iedzīvotāji izvēlas? Ne tikai jumtu virs galvas, jo vērtē mājokli no dažādiem aspektiem, un tā energoefektivitāte, pēc iespējas zemākas izmaksas ekspluatācijā ir viens no pamatnosacījumiem.
«Ļoti pozitīvi vērtējam sadarbību ar ALTUM un Ekonomikas ministriju, kas ļauj realizēt zemas īres maksas dzīvojamo māju būvniecības projektus, tādējādi risinot problēmu ar dzīves platībām reģionos un īpaši Valmierā,» tā, jaunos daudzdzīvokļu namus nododot ekspluatācijā, pērnajā rudenī sacīja SIA «Valmieras namsaimnieks» valdes priekšsēdētājs Andris Kabraks. Kopējās projekta izmaksas bija 12,1 miljons eiro, no kuriem ALTUM aizdevums abām ēkām sasniedza 11,6 miljonus eiro, no kura pēc projekta īstenošanas iespējams atgūt līdz 30 % no projekta attiecināmajām izmaksām.
«ALTUM īstenotajā zemas īres mājokļu programmā Valmiera bija pirmā pilsēta, kas uzsāka īres namu būvniecību un pirmā, kas arī atklāja jaunuzbūvētās mājas. Kopš tā brīža ar pārliecību var teikt, ka ar šīs valsts atbalsta programmas palīdzību ir iekustējusies ļoti gaidītā zemas īres izmaksu mājokļu izveide reģionos,» vērtē ALTUM Energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja Ieva Vērzemniece un turpina: «Jaunu īres ēku būvniecība ar šīs ES Atveseļošanas fonda programmas atbalstu notiek jau vairāk nekā desmit Latvijas pilsētās. Jau pabeigti īres mājokli Valmierā, Ventspilī, Jelgavā un Bauskā, savukārt aktīvā būvniecības fāzē ir projekti Cēsīs, Alūksnē, Smiltenē, Tukuma novada Sēmē. Arī Liepāja, Tukums un Ādažu novada Kadaga ir pašvaldības, kuras jau izmantojušos šo iespēju un īsteno zemas īres māju projektus. Kopumā ar programmas atbalstu taps vairāk nekā 1000 jauni energoefektīvi un izmaksu ziņā pieejami dzīvokļi visā Latvijā.
Siltina arī esošos namus
Valmierā un novadā ir spēcīga uzņēmējdarbības vide un aktīvi iedzīvotāji, par ko liecina fakts, ka arī daudzdzīvokļu māju siltināšanā aktivitātes ziņā Valmieras novads ir viens no aktīvākajiem Latvijā. Kādreiz par īpašuma atjaunošanu vajadzēja pārliecināt, bet tagad par savu īpašumu uztraucas ne vien privātmāju īpašnieki, bet arī dzīvokļu īpašnieki. Tiek renovēti daudzdzīvokļu nami pilsētās, un namu apsaimniekotāju biedrības vienojas par šo soli arī mazpilsētās un pagastu centros.
«Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes jomā Latvijā pēdējā laikā redzams pavērsiens. Pieaugot informētībai par mājas uzlabojumu daudzpusīgajiem ieguvumiem, daudzdzīvokļu māju atjaunošanas aktivitāte ir pieaugusi. To noteikti veicinājusi arī valsts atbalsta programmu pieejamība – ALTUM pēdējos desmit gados jau ir īstenojusi trīs Eiropas fondu programmas, kopumā vairāk nekā 400 miljonu eiro apjomā,» skaidroja ALTUM Energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja Ieva Vērzemniece, piebilstot, ka finansējums līdz šim jaunākajā programmā ir 173 miljoni eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, un tas ar iesniegtajiem projektiem tika rezervēts ļoti īsā laikā – sešās nedēļās. «Tā ir būtiska atšķirība, ja raugāmies dažus gadus atpakaļ, kad iedzīvotājus vajadzēja pārliecināt un pierunāt par nepieciešamību atjaunot māju. Līdzās tam, ka valsts nodrošina būtisku atbalstu, sedzot pat vairāk nekā 40% no atjaunošanas (renovācijas) attiecināmajām izmaksām, energoresursu cenu mainība, izpratne par ēku tehnisko stāvokli un redzami piemēri no jau renovētām mājām ir ļoti mainījusi attieksmi. Vai tas atmaksāsies, nav iespējams vienoties, vai tam vispār ir jēga – tipiskas bažas iepriekš. Šodien daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji redz un saprot renovācijas ieguvumus – zemāki apkures rēķini, lielāks komforts, augstāka īpašuma vērtība un citi. Tikpat svarīga ir ēku tehniskā drošība un kvalitāte – inženiertīkli, ventilācija, elektroinstalācijas. Pašlaik Ekonomikas ministrija izstrādā nākamo atbalsta programmu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai,» norāda ALTUM pārstāve, analizējot pieejamos datus.
ALTUM skaidro, ka kopumā jau pabeigtie māju renovācijas projekti parāda, ka atjaunotā namā tiek patērēts līdz pat 50% mazāk siltumenerģijas, nekā pirms remonta. Turklāt ēkas atjaunošana ne tikai samazina enerģijas patēriņu, bet arī paildzina tās kalpošanas laiku un paaugstina īpašuma vērtību. Lai arī vidējās nama renovācijas izmaksas svārstās starp 400 un 500 eiro uz kvadrātmetru un turpmāk ikmēneša maksājumi par mājokli pieaug, taču līdzi nāk citi ieguvumi – iedzīvotājus mazāk skar energoresursu cenu kāpums, mazinās vajadzība pēc dažādiem krīzes remontdarbiem, jo renovācijas procesā jau savests kārtībā jumts un apkures sistēma, nosiltināta ēka, nomainīti radiatori un logi un veikti citi nepieciešamie darbi.
«Kā jau minēju, visbiežāk ietaupījums ir līdz pat 50%, taču ir arī citi piemēri. Piemēram, māja Siguldā, Institūta ielā, gandrīz 50 gadus veca. Renovācijas projekta ietvaros veikta pagraba pārseguma siltināšana, nomainīti logi un ārdurvis, siltināti bēniņu pārsegums, fasāde un cokols, uzstādīti pieplūdes vārsti, pārbūvēta apkures, aukstā un karstā ūdens sistēmas, ierīkota zibensaizsardzība. Siltumenerģijas ietaupījums – ap 70%,» tā Ieva Vērzemniece. Pieprasījums pēc finansējuma māju atjaunošanai apliecina, ka interese par daudzdzīvokļu māju atjaunošanu Latvijā ir sasniegusi jaunu līmeni. No piesardzīgas izvērtēšanas ir pāriets uz ātru un praktisku rīcību. Tas nozīmē ne tikai ātru pieejamā finansējuma apguvi, bet arī lielāku konkurenci par to.
PADOMĀTS par katru būtisku lietu– dzīvokļos elektroierīces izvēlētas pēc iespējas ar zemāku elektroenerģijas patēriņu. Dzīvokļos ierīkota arī nepieciešamā santehnika. Lai nodrošinātu labu gaisa kvalitāti un energoefektivitāti, ierīkota ventilācija ar rekuperāciju.
RENOVĒTA DAUDZDZĪVOKĻU DZĪVOJAMĀ MĀJA Valmiermuižā, Ozolu ielā 2. Tā nodota ekspluatācijā pērnā gada nogalē. Lai nodrošinātu būtisku ēkas tehniskā stāvokļa uzlabošanu un ilgtspējīgu ekspluatāciju nākotnē, kopējās izmaksas sastādījušas gandrīz 1,37 miljonus eiro, bet ALTUM piešķirtā kapitāla atlaide pārsniedz 404 tūkstošus eiro. Energoefektivitātes ieguvumi: primārās kopējās enerģijas ietaupījums: 269,10 MWh gadā; enerģijas patēriņa samazinājums: 46%; siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums: 49,24 t CO₂ ekv./gadā
Projektu īstenoja SIA «Valmieras namsaimnieks». Avots: Valmieras namsaimnieks/ facebook/ 25.01.2026
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Videi saudzīgi — klimatam draudzīgi» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2026.LV/RMA/1.6.1/007