Rolands Juraševskis: ir svarīgi ieturēt pareizu ritmu!

Kā veidota Danča jubilejas koncerta programma?

Koncerta pirmo daļu atvēlēšu dančiniekiem — horeogrāfiem, kas ir mūsējie, — un to autoru dejām, kas pie mums tās iestudējuši un kuras Dancī mīl dejot. Koncertu sāksim ar Viļņa Birnbauma Diždeju, kas ieguva balvu jaunrades deju konkursā, un dejosim arī viņa veidoto Metenīša vakarā. Vilnis ir mūsu tautietis, kas savulaik Latvijā ieradās no Sietlas, kādu laiku nodejoja Dancī, tālab viņu pilnīgi pamatoti uzskatām par savējo. Programmā esmu iekļāvis divas mūsu dejotāja Krišjāņa Šimja veidotās horeogrāfijas. Jāpiebilst, Krišjānis nav mācījies horeogrāfiju, bet nodarbojas ar kaut ko pavisam pretēju dejošanai, proti, ar datortehniku. Taču dejošana viņam ir sirdslieta un viņam patīk radīt jaunas dejas, un — manuprāt, puisim tas izdodas! Turklāt dejotājiem Krišjāņa veidotās dejas patīk, kas arī nav mazsvarīgi. Vidējās paaudzes sastāvā dejo horeogrāfs Artis Puriņš, un viņš katru sezonu Dancim dāvina pa divām,  trim jaunām dejām. Arta deja Mūžam citas nemīlēšu jaunrades deju konkursā nedabūja ne atzinības rakstu, neko! Pagāja mēneši, un visai Latvijai, gatavojoties Deju svētkiem, bija šī deja jāiemācās... Vidējās paaudzes dejotājiem tā ir smaga un grūta deja, bet kā visi rāva to vaļā! Iekļāvām programmā vienas mūsu dejotājas — Pedagoģijas augstskolas studentes Sandras Kauranenas — deju, kas bija viņas kursadarbs, un man iepatikās. Programmā ir mūsu repetitora Egila Poļa jaunrades deju konkursā atzinību guvusī deja Pēc tolkas un arī Ritas Spalvas tikko veidotā Sarkandaiļa roze auga.

NO SAKNĒM LĪDZ GALOTNĒM. Dancis dejā pirms savas septiņdesmitgades. Publicitātes foto