Runcis (pats savos) zābakos
Šodien Vīru lietu ciemiņš ir vīrs ar ļoti interesantu un retu profesiju – apavnieks. Šo lietu rīdzinieks ANDRIS RUNCIS, kurš nu jau vairākus gadus no galvaspilsētas pārcēlies uz vectēva dzimtas mājām Cēsīs, apguvis pašmācības ceļā astoņos gados. Pa šo laiku, kā pats lēš, esot izgatavojis apmēram 450 pārus apavu. Kopš pērnā gada janvāra viņam kopā ar kundzi Kristīni Rīgas ielā 39 ir apavu darbnīca, kopš pērnā jūlija turpat arī veikaliņš. Iepriekšējā dzīve Andrim gana raiba – savos 43 gados viņš, triju bērnu tēvs, paguvis būt gan galdnieks, gan elektroniķis, gan finansists, gan sviestmaižu ēstuves līdzīpašnieks... Pie apaviem nonācis tajā brīdī, kad vajadzējis domāt, ko sievas – diplomētas stilistes – modeļiem vilkt kājās, dodoties uz mēles. Ja reiz ir individuāls apģērbs, tad tādiem pašiem jābūt arī apaviem, un kāpēc lai tie nebūtu oriģināli, paša darināti? No mūsu pāris stundu garās sarunas Andra darbnīcā Cēsīs šī intervija.
Ko nozīmē tavs firmas zīmols June9?
Primārais – tā ir mana dzimšanas diena. Abi ar Kristīni esam dzimuši jūnijā. Ja tur vēl pieslēdz klāt numeroloģiju, tad es esmu vieninieks, bet viņa – astotniece. Summā ir devītnieks. Tā kā abi esam šī uzņēmuma, zīmola veidotāji, tad sanāk June9.
Bet tagad – pie reālām lietām! Vai esi kādreiz tādu nopietnas firmas kurpi pa sastāvdaļām sadalījis, lai pilnīgi tiktu skaidrībā, kas lācītim vēderā?
Jā. Pirmos jaucu rūpnieciski ražotus Camel Active apavus, jo bija iespēja izmešanai paredzētus paraugus dabūt. Dārgākā kurpe, ko esmu izjaucis, ir gatavota Ungārijā – no īsta Hand Made vīriešu kurpju pāra. Mans draugs diplomāts savulaik tās bija par 600 eiro nopircis Vācijā.
No kā sākas labs apavs?
Es teiktu – no ādas, kāda izvēlēta apava virsai. Jo tā ir pakļauta visām deformācijām. Lai neplīst locījuma daļa, kas apavam priekšā. Svarīga ir arī tehnika, kā savākta zole. Ne tik svarīgs ir protektors, bet tas, no kāda materiāla ir zole.
Vai tāpat kā, uzvalku pie skrodera pasūtot, arī pie apavnieka nākas ierasties uz vairākām provēm?
Mēs esam apdalīti ar šo lietu, mums ir – 100 reizes nomērī un vienreiz nogriez! Skroderis var pietrākelēt, mēs nevaram atārdīt vīli un šūt vēlreiz, jo ādā paliek caurumi. Arī audumā paliek, bet tur tas objekts ir salīdzinoši 10 reizes lielāks par kurpi. Mums visi mēri ir milimetros. Starp katru pēdas izmēru ir 7 milimetri. Piemēram, 43. izmērs ir 285 milimetri, bet 44. – jau 292 vai 293, kā kuram. Mani pamata klienti ir ar mazo ortopēdiju. Vai nu kauliņš, vai platāka pēda nekā standarts, arī atšķirība izmērā starp pēdām. Man vienai klientei bija pusotra izmēra atšķirība. Mums jau gandrīz katram ir kāda neliela problēmiņa, man arī mazais pirkstiņš ir ar tendenci līst uz apakšu... Nupat pie manis bija podologs atbraucis, kurš teica, ka tā esot diezgan izplatīta lieta.
PAŠI GALVENIE. Apavnieka arodā šodien mehanizācija minimāla: apavu šujmašīna virsiņas sašūšanai un iekārta ādas malas apstrādāšanai – slīpēšanai. Kā joko Andris, viss pārējais, ar ko top apavi, ir šie divi instrumenti – āmurs un īpašas knaibles ādas stiepšanai. Un paša smaidīgā galva pa vidu! Viss, kas paša galvā esot – tie arī esot tie galvenie instrumenti, ar ko uztaisīt apavus.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv