Tā 6. aprīlis pl. 18 bija pēdējā minūte, līdz kurai partijas vai to apvienības varēja iesniegt deputātu kandidātu sarakstus, lai piedalītos pašvaldību vēlēšanās 35 jaunizveidotos novados un 6 valstspilsētās. Laikus tika iesniegtas (kādā no vēlēšanu komisijām gan tikai dažas minūtes pirms pl. 18) un arī reģistrētas 324 listes. Uz iekļūšanu kādā no pašvaldību domēm pretendē 5599 kandidāti, taču ievēlēt varēs tikai 683.
Šo divu skaitļu dalījums vien jau šajās vēlēšanās sola lielāku sasprindzinājumu, varbūt pat dažu neparedzētāku iznākumu nekā 2017. gadā. Tad uz katru deputāta krēslu pretendēja vien vidēji pieci kandidāti, bet šoreiz jau astoņi.
Toreiz kandidātiem, kas novadā vai pilsētā pietiekami populārā sarakstā bija ierakstīti piecās pirmajās vietās, kļūšana par deputātu bija gandrīz garantēta. Nu lielākajā konkurencē (it sevišķi pašvaldībās, kurās kandidātu sarakstu skaits ir liels) vieta saraksta pirmajā piecniekā var arī neko negarantēt. Turklāt, kā tas parasti notiek pat ar vispopulārākajiem, vēlētāju balsošanas urnās visvairāk iemestajiem sarakstiem, tieši šī gada palielinātajā konkurencē kandidāta kļūšanu vai nekļūšanu par deputātu būtiskāk var izšķirt katrs svītrojums vai pievilktais krustiņš.