Sidraba birzs – simbols Dziesmu svētku sākumam
Trešo Vasarsvētku rītā 1864. gadā Dikļos no tuvākām un tālākām vietām ieradās kori, lai visu dienu pavadītu kopīgā dziedāšanā.
Pirmie dziedāšanas svētki bija sākums Pirmajiem vispārīgajiem latviešu dziedāšanas svētkiem Rīgā deviņus gadus vēlāk. Atzīmējot dziedāšanas svētku Dikļos 150. gadadienu (2014. gadā), no Rīgas uz Dikļiem ceļoja Dziesmu svētku galvenā mākslinieka Ivara Mailīša veidots Sidraba birzs vainags, atainojot simbolisku sasaisti starp latviešu tautasdziesmās pieminēto sidraba birzi un mūsdienām, starp Rīgu un Dikļiem.
«Mans stāsts par sidraba birzi kā Dziesmu svētku simbolu sākās jau bērnībā, kad mamma dziedāja Dziesmu un Deju svētku virsdiriģenta Teodora Reitera korī un arī man daudz stāstīja par Dziesmu svētku pirmsākumiem, par tiem kā mūsu garīgo vērtību. Mamma aicināja mani skatīties, kā rīts sākas mežā. Tas koks, kura zaros redz sauli austam, ir Austras koks, katrreiz citā vietā redzam saulīti koka zaros. Dažādām tautām stāsti par rītu un saules aušanu ir dažādi, mums tas ir par ozolu sidraba birzi,» stāsta Ivars Mailītis.
SIDRABA BIRZS DIKĻOS. Publicitātes foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv