Skolotāju apģērbs — lietišķs un atturīgs

«Lai arī mēs visas esam ļoti aizņemtas ar darbu, ģimeni, bērniem, gandrīz katra sieviete cenšas, cik nu tas ir viņas spēkos, neļaut savā garderobē ielavīties garlaicībai, pelēcībai, vienveidībai. Kāda varētu būt lietišķas sievietes garderobe šodien, modes kārtējo pārmaiņu laikā?

Protams, nav nemaz tik viegli iztēloties sevi jaunās modes gaismā, kas šoreiz kā uz delnas izceļ pašu raksturīgāko valkātājas manierēs, gaitā, gaumē un modes izpratnē. Modernais sevišķi pārliecinoši izpaužas komplektos. Radot aktuālu koptēlu, frizūrai, apaviem un bižutērijai ir tikpat svarīga nozīme kā apģērbam.

Garderobes pamatā ir valkātājai atbilstoša stila izvēle. Lietišķas sievietes apģērbā tāpat kā iepriekš dominē klasiskais un sportiskais stils.

Skolotājas, neapšaubāmi, lielākoties ir lietišķas sievietes. Viņu garderobei ir divas galvenās prasības — labi pašūts apģērbs un lakoniska tērpa pamatforma, kura noder kā fons daudzām maināmām detaļām, aksesuāriem un bižutērijai.

Uzliekamās detaļas ir tradicionālas — apkakles, šalles, jostas. Bet tieši tās ļauj tērpu veidot reizē modernu un praktisku. Atdzimusi un bieži tiek lietota baska — pēc gurnu formas piegriezta pieguloša josta. Ar šīs vienkāršās detaļas palīdzību kleita var pārtapt kostīmā. Tikai ar jostu vien var pilnīgi pārmainīt tērpa siluetu, proporcijas. Vienam tērpam var būt vairākas jostas — katra citāda. Tās var būt dekoratīvas — spilgtas, ģeometriskas, romantiskas vai tautiskas — no ādas, auduma, diegiem, krellēm un citiem materiāliem. Apmainot korekto blūzi pret greznāku, romantiskāku, varbūt izšūtu, pārveidojot ar jostu taisno siluetu pret moderno ar pārkritumu gurnu līnijā, tērps iegūs pilnīgi citu raksturu. Kā redzat zīmējumā, pēc niecīgām un vienkāršām pārmaiņām vienu un to pašu apģērbu var valkāt kā ikdienā, tā arī svētku reizēs.

Svētkos un svinīgos brīžos cilvēki tiecas atraisīties, mainīt savu parasto veidolu. Ikdienas lietišķības, atturīgās vienkāršības vietā gribas just ap sevi kaut ko greznāku. Un tad priekšplānā izvirzās sievišķīgi romantiskais stils ar acīmredzamām retro noskaņām — atraisītu silueta formu, sievišķīgā kimono piegriezuma variantiem, rotaslietām.

Vakartērpos bieži vien drosmīgi tiek ieskicēta modernā asimetrija, to pavada ļoti efektīgs modes izteiksmes līdzeklis — drapējumi, volāni, asi iezīmēti apmalojumi, grezni rotājumi. Tas viss ne tikai izceļ augumu, bet arī pievērš sev apkārtējo cilvēku uzmanību. Tāpēc uzskatām, ka šādi risinājumi ir piemēroti tikai jaunām, slaidām un drosmīgām sievietēm, pie tam ļoti retos gadījumos — skolā. Taču tas nebūt neliek svītrot moderno asimetriju no skolotājas garderobes, tikai tā jāizmanto korektā un praktiskā variantā. Asimetriska var būt nomaināmā apkakle — manāmi atšķirīga krāsā un faktūrā vai arī pieskaņota smalkā toņu gradācijā. Vienkāršai un atturīgai kleitai var būt kāds spilgts modes akcents.

Apspriežot apģērba piegriezumu un detaļas, neaizmirsīsim arī izvēlēties atbilstošāko audumu. Mūsu klimatiskajos apstākļos bieži vien pat vasaras tērpiem izraugāmies plānus, mīksti krītošus vilnas audumus. Tie ir piemēroti gandrīz jebkuram gadījumam, patīkami valkāšanai un plastiski, kā to prasa mode.

Līdztekus tam gribētos ieteikt neaizmirst arī zīda audumus. Gadu gaitā mainās zīda drānu raksti un krāsu salikumi. Atbilstoši modei audumos krāšņi uzzied te sīkas, te lielas ziedkopas vai kā akvarelī saplūst tuvu toņu laukumi un svītras. Un līdzās tiem sava vieta allaž ir klasiskam baltās un melnās krāsas apvienojumam. Gluži tāpat ik sezonu tiek piedāvāti moderni audumi ar svītru un rūtojuma rakstiem, tikai atšķiras to salikumi.

Skolās ir arī svētku dienas. Katrā tādā reizē, pacenšoties pacelties pāri ikdienībai ar savu izskatu (apģērbu, frizūru), ar pacilātu garastāvokli, kas lielā mērā ir atkarīgs arī no minētajiem faktoriem, pamanīsim, ka svētku nemaz nav tik maz — sākot ar 1. septembri — Zinību dienu, Skolotāju dienu, beidzot ar pēdējo zvanu skolā un izlaiduma balli. Tikpat pacilātas un neikdienišķas var izvērsties Dzejas un Mākslas dienas, pat Putnu dienas. Ja skolotāja atstās šīs svētku reizes nepamanītas, ja ar savu izskatu nepaliks skolēnu atmiņā, tad runāšana vien par estētisko audzināšanu var izrādīties neauglīga.

Cik bieži nav gadījies, ka pieredzējis pedagogs nekādi nevar atrast īsto pieeju, gūt kontaktu ar jauniešu kolektīvu. Pēkšņi parādās pavisam «zaļš», nepieredzējis kolēģis, un notiek brīnums! Brīnums? Nē! Arī apģērbs ir komunikācijas līdzeklis, sava veida esperanto. Ar šīs valodas palīdzību, ja mēs to protam, varam saprasties ar dažādiem sabiedrības slāņiem, it īpaši — tuvināties ar jauno paaudzi. Bet jāsāk viss ar sevis audzināšanu, izglītošanu. Veiksmi šajā grūtajā, bet interesantajā un radošajā procesā!