Gaidot šo abu komandu tikšanos, kuluāros tika locīta bijušo liepājnieku (Pertijas, Puncuļa, Krautmaņa, Miķelsona, Kārkliņa) paaugstinātā motivācija šajā spēlē – uzvara pār klubu, kurā viņu pakalpojumi vairs nebija vajadzīgi vai sadarbība beidzās citā veidā, noteikti bija šo vīru kārākais mērķis. Vismaz soli priekšā ceļā uz uzvaru savam oponentam pretējā nometnē – skotu trenerim Gordonam Jangam – bija Pertija, jo neko daudz FK Liepāja kopš viņa aiziešanas pērnās sezonas pusē nav mainījusies – galveno spēlētāju stiprās un vājās puses gruzīnu speciālists zina kā savu dzimto Tbilisi.
Spēlei sākoties, arī apstiprinājās šie pieņēmumi – liepājniekiem īsti nevienam neko pierādīt domas nenesās, bet mājinieki dragāja kara režīmā. Kādā no pirmajām desmit minūtēm Pertija bija tā uzvilcies, ka pavērsās pret tribīnēm, aicinot skatītājus sākt atbalstīt, bet tur handbola izlašu spēles dēļ VOC iekštelpās līdzjutēju rindas bija paretinātas, taču, handbolam beidzoties, pienāca savi 200 skatītāji un atmosfēra jau bija līmenī.
Kā iepriekšējā spēlē pret RFS, tā arī šajā Valmiera sāka ar trim aizsargiem un trim uzbrucējiem, tā nospēlējot teju visu spēli. Šāda taktika nosacīti augļus nenesa spēlē pret RFS – tur gan pie zaudētajiem vārtiem vainojams kas cits, bet pret Liepāju tika trāpīts simtniekā. Pirmajā puslaikā krietni aktīvāk uzbruka Pertijas padotie, izveidojot vairākus vārtu gūšanas momentus, gala rezultātā neilgi pirms pārtraukuma arī gūstot vārtus. Tos noorganizēja komandas kapteinis Mārcis Ērglis, kurš, izlaužoties pa kreiso malu, izdarīja bumbas centrējumu soda laukumā, tur atkal labi pacīnījās Hektors Bagidī, bumba nonāca pie Šunsukes Nakamuras, kurš to, ar vienu pieskārienu apstrādājot, trieca Kristera Zommera sargātajos vārtos.
Otrajam puslaikam sākoties, manāmi sparīgāki kļuva tālie viesi no Kurzemes (uz spēli Valmierā viņi ieradās dienu iepriekš). Te jau spēlē iesaistījās Vladislavs Lazarevs un atkal to darīja nevainojami, dzēšot arī savu komandas biedru iekurtos ugunsgrēkus. Jāpiebilst, ka Lazarevs iekļuvis čempionāta 6. kārtas simboliskajā izlasē, šāds gods viņam jau otro reizi šajā sezonā.
Liepājas ofensīva ilga kādas 15 minūtes, līdz Pertija, veicot spēlētāju maiņas, ieviesa korekcijas savā spēles zīmējumā, kas nesa arī augļus. Skaidrs, ka viņš jau gāja uz rezultāta noturēšanu – uzbrukumā vietu atstājot vien Punculam un nedaudz zemāk viņu atbalstošajam Nakamuram. Punculam arī šajā spēlē nevedās ar savu iespēju izmantošanu – rāvās kā lauva līdz pat asinīm, bet pārspēt Zommeru neizdevās.
Uz maiņu nākušie – Vladislavs Soloveičiks, Madis Oskars Miķelsons un Aleksejs Grjaznovs – ienesa papildu enerģiju un spēku, liepājniekiem tādu neatradās. Rezultāts tika noturēts līdz spēles beigām – beidzot arī Liepāja no Valmieras aizbrauca bešā. Kad kas tāds vispār bijis? Ja nemelo internetā pieejamā informācija, tad pēdējās uzvaras pār Liepāju savās mājās Valmieras futbolisti tika svinējuši 1998. gadā, divreiz uzvarot ar 2:1.
Gordons Jangs par šo spēli: «Mēs zinājām, ka būs grūta un emocionāla spēle. Patiesībā tajā bija maz kvalitātes no abu komandu puses. Iespējams, tāda bija pie sirds skatītājiem, jo tika radītas iespējas abos laukuma galos. Uzskatu, ka Valmiera labāk cīnījās pirmajā puslaikā. Otrajā mums bija jāpieliek, un iespējams, tajā atkal labāk izskatījāmies mēs. Noslēgumā – 0:1 mazkvalitatīvā spēlē.»
Tamazs Pertija: «Patiešām, spēle bija interesanta, kā kolēģis teica – emocionāla. Abas komandas darbojās piesardzīgi. Vismaz mēs to sapratām, ka vieni vārti var izšķirt spēles likteni. Tāpēc mēs bijām papildus piesardzīgi, tai pašā laikā arī veicām presingu. Pirmajā puslaikā ar šo plānu pilnībā tikām galā, iesitām vārtus, bija vēl vairāki momenti. Otrajā puslaikā atkal piedzīvojām mūsu slimību – nosēdāmies uz kādām 15 minūtēm, pretinieks jau sāka iet uz visu banku. Sakarā ar to izdarījām ātras maiņas, nocementējām flangus un centru, un pa lielam pēc tā nekas vairs nenotika, izņemot to, ka mums bija vēl viens 100% moments. Esmu pateicīgs šodien sanākušajiem skatītājiem. Jūsu atbalsts mūs uzlādē emocionāli un sagatavo būt agresīviem. Esmu priecīgs, ka šodien pret tiešām spēcīgu pretinieku nopelnījām trīs punktus.»
Ar 10 punktiem piecās spēlēs VALMIERA GLASS VIA šobrīd ieņem trešo vietu, 12 punkti (5) ir Riga FC un 18 (6) turnīra līderim RFS. Jau piektdien valmierieši pl. 14 izies Kauguru vidusskolas laukumā, kur viņiem pretī stāsies šo sezonu visai neveiksmīgi uzsākušais FK Spartaks – šobrīd šis klubs ar piecās spēlēs gūtu vienu uzvaru ieņem pēdējo vietu. VOC futbola stadionā mūsējie atgriezīsies otrdien ar spēli pret FK Jelgava, tās sākums pl. 18.
VALMIERA GLASS VIA – FK Liepāja 1:0 (1:0)
Vārti: Nakamura 42’
Brīdinājumi: Krautmanis 78’ – Spataru 10’, Jurkovskis 48’, Tobers 71’
Sastāvi: Lazarevs (v), Kramēns, Krautmanis, Kārkliņš, Lelis, Ērglis (k), Nakamura, Helovani, Bogdaškins (63’ Soloveičiks), Bagidī (65’ Miķelsons), Punculs (84’ Grjaznovs) – Zommers (v), Stepanovs (83’ Kozlovs), Žuļevs, J. Ikaunieks (k), Keita, Spataru (46’ Delgado), Hilario, Jurkovskis, Strumija, Apija (62’ Torres), Tobers.
Spēles tiesnesis: Ivars Caune
Skatītāji: 530
VALMIERA GLASS VIA aizsardzības cementētāji – Klāvs Kramēns (no kreisās) un brazīlietis Leo Lelis spēlē pret Liepāju tika galā arī ar Latvijas izlases pamatsastāva spēlētāju Jāni Ikaunieku.