Starptautisks projekts kravu un pasažieru pārvadājumu uzlabošanai

Darbnīcā pulcējās speciālisti un eksperti, kas ikdienā ir atbildīgi par mobilitātes plānošanu, veicināšanu un īstenošanu Latvijā. Pasākumā piedalījās arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Ņemot vērā plašo nozarē iesaistīto pārstāvniecību auditorijā, tā bija lieliska iespēja pastāstīt par nesen Latvijā uzsāktā Interreg Centrālās Baltijas programmas projekta «Baltijas transporta loks (Baltic Loop)» plāniem, kas aktualizē līdzīga rakstura problemātiku.

Pasākuma fokusā bija jaunie pasažieru vilcieni, 22 dzelzceļa staciju un pieturas punktu modernizācija, autobusu maršrutu reorganizācija, Rail Baltica izbūve – visi šie pasākumi būtiski uzlabos mobilitātes iespējas Latvijā. Lai pilnvērtīgi realizētu stratēģisko uzstādījumu «dzelzceļš kā mugurkauls», nepieciešami efektīvāki dažādo sistēmu papildinošo transporta veidu savienojumi, tai skaitā mobilitātes punktu izveide.

Papildu efektu iesāktajai nacionāla mēroga virzībai piešķirs arī Baltic Loop ietvaros definētie trīs transporta koridori kā būtisks papildinājums esošajā plūsmā, t.sk. kalpojot par pasažieru piegādātāju dzelzceļa «Rail Baltica» trasei.

Sanāksmē pastiprināta uzmanība tika veltīta mobilitātes punktiem, kas uzskatāmi par līdzekli efektīvākai mobilitātei un ceļā pavadītā laika mazināšanai, kas ir arī viens no Baltic Loop galvenajiem mērķiem.

Projekta Baltic Loop eksperts Vidzemes plānošanas reģionā Andžejs Stepančuks norāda: «Pasākumā skaidri izskanēja nepieciešamība steidzami nacionālajā līmenī, iesaistot reģionus, pašvaldības, kapitālsabiedrības un privāto sektoru, pārskatīt atbildības jomas, kas saistītas ar mobilitātes pakalpojumu un infrastruktūras nodrošināšanu, kā arī normatīvajos aktos atrunājot iespējamās iepriekš minēto pušu sadarbības formas.»

Savukārt projekta Baltic Loop vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā Inese Jēgere uzsver: «Skaidrs, ka liela daļa problēmu, kas kavē mobilitāti, ir salīdzinoši vienkārši risināmas un neprasa lielas finanšu un laika investīcijas. Jāsecina, ka galvenais šķērslis aktīvai rīcībai ir neskaidra atbildību pārdale. Dažādām iesaistītajām un ieinteresētajām pusēm sadarbojoties, ir iespējams izveidot ērti lietojamu un saprotamu sabiedriskā transporta sistēmu, piesaistot arī jaunos pakalpojumus – car sharing, elektrovelosipēdus nelielu distanču veikšanai utt. Pašlaik Vidzemes plānošanas reģionā esam uzsākuši vairākus pilotprojektus, taču veiksmīgai transporta nozares attīstībai būtu nepieciešams politisks un juridisks šādu risinājumu akcepts.»

Viens no transporta plūsmas svarīgiem elementiem ir sakārtota sabiedriskā transporta sistēma, kas ievērojami varētu risināt sastrēgumvietas (t.s. bottlenecks). Lai skaidri identificētu iedzīvotāju reālās vajadzības (kurp tie dodas, kādā regularitātē, kādu iemeslu dēļ  neizmanto sabiedrisko transportu, kas šobrīd atzīstams par labi funkcionējošu sistēmu, utt.), kas palīdzētu sakārtot traucējumus pasažieru plūsmā, projekta Baltic Loop ietvaros tiks veiks pētījums par reālajām un potenciālajām transporta plūsmām un to apjomiem.

Savukārt Rīgas plānošanas reģiona kā projekta partnera interese ir panākt ātrāku Rīgas metropoles areāla starptautisko transporta mezglu (starptautiskā lidosta «Rīga», pasažieru osta, Dzelzceļa stacija) sasniedzamību no reģiona centriem u.c. attālākām vietām reģionā.

No Latvijas projektā piedalās trīs organizācijas, t.sk. Ventspils Augsto tehnoloģiju parks. Asociēto partneru lokā ir arī LR Satiksmes ministrija un Ventspils brīvostas pārvalde. Kopumā projektā iesaistīti septiņi partneri no četrām valstīm – Latvijas, Igaunijas, Zviedrijas un Somijas. Projekta vadošais partneris ir Turku Universitāte Somijā.

Projekta «Baltijas transporta loks» (starptautiski pazīstams kā Baltic Loop) virsmērķis ir samazināt ceļošanas un kravu pārvadājumu laiku, vienlaikus samazinot arī CO₂ emisijas trīs projekta definētos Centrālbaltijas reģiona koridoros, tos padarot pievilcīgus jaunu uzņēmumu piesaistei un inovāciju attīstībai.