«Šoreiz tematiskajā darba grupā par bioloģisko daudzveidību mēs vairāk diskutējām par cilvēcisko aspektu. Tas tāpēc, ka īpaši biosfēras rezervātos atšķirībā no citām aizsargājamām dabas teritorijām šīs daudzveidības nosargāšanā vairāk izceļama tieši cilvēku loma. Šeit pasākumi ir atkarīgi no cilvēku motivācijas. Savukārt motivāciju rīkoties nosaka cilvēku informētība un izpratne par dabas aizsardzību un biotopu saglabāšanas nepieciešamību.
* Diemžēl šodienas situācija nav iepriecinoša vismaz trijos galvenajos punktos, kurus izvērtējām. «Eirobarometra» pētījumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret dabas aizsardzību ir Eiropas vidusmēra līmenī. Kad uzdeva jautājumu: «Vai atbalstāt dabas aizsardzību?», pozitīvu atbilžu rezultāts bija ļoti solīda Eiropas vidusmēra līmenī. Taču, kad jautāja: «Vai jūtaties apdraudēts no bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, vai rīkojaties dabai draudzīgi, veicat pasākumus bioloģiskās daudzveidības samazināšanās novēršanai?», atbildēs Latvija parādījās kā viena no vissliktākajām ES. Te arī vēlreiz jāakcentē, ka Latvijā ir trešais vismazākais Natura 2000 teritoriju īpatsvars salīdzinājumā ar pārējām ES valstīm. Slikti rezultāti ir arī Biotopu direktīvas ziņojumā par 17. pantu, kas liecina, ka Latvijā tikai 22% aizsargājamās sugas un biotopi ir labvēlīgā aizsargājamo statusā. Tajā pašā laikā nedrīkstam teikt, ka Eiropas kontekstā mēs izskatāmies pavisam slikti.
PĒC TEMATISKĀS SESIJAS. Par diskusijās secināto konferences ziņojumu lasa Otars Opermanis.