Krimas liepa
Latvijā tā ir ienācēja. Šī koka dzimtene ir Austrumukraina, Krima. Taču labos augšanas apstākļos arī pie mums Krimas liepas sasniedz 25 metru augstumu un veido aptuveni 8 – 10 metru platus pārkarenus cilindriskas formas zaru vainagus. No vietējām liepām šo koku labi var atšķirt pēc īpašas pazīmes – vidēji lielām un izteikti spīdīgām lapām, kas šīs liepas izceļ pārējo vidū. Rudenī, kad lapas iekrāsojas gaiši dzeltenos toņos, šīm liepām tās spīdumu saglabā tik un tā. Vēl jāpiebilst, ka šiem kokiem lapas plātne pie pamata ir izteikti asimetriska, bet malās ir it kā gaiši zobiņi.
Krimas liepa zied jūlija beigās un augusta sākumā, pēc parastās liepas, un tās ziedi ir samērā lieli ar intensīvu smaržu. Šo vienu no visskaistākajām liepām, kā to vērtē dendrologi, Latvijā audzē jau kopš 19. gadsimta beigām. Visvairāk tās izplatītas Latvijas centrālajā un rietumu daļā, bet ir arī vairāki stādījumi Ziemeļvidzemē. Tomēr dendrologu vērtējumā, neskatoties uz labo ziemcietību un citām īpašībām, Krimas liepa apstādījumos pagaidām esot sastopama nepamatoti reti. Bet šie koki ļoti labi ir piemēroti augšanas apstākļiem tieši pilsētās, jo nav izvēlīgi grunts prasību ziņā, ir sausumizturīgi, piemēroti formēšanai un cirpšanai, tiem ir maz kaitēkļu un slimību (turpretī vietējās liepas, it sevišķi pilsētās, arī Valmierā, ļoti bieži aug kroplīgas, neveselas).
PRETENDENTE UZ GARĀKĀS LIEPAS TITULU. Šī Bērzaines centrā augošā liepa vienīgā atbilst Gunta Eniņa aprakstam par Latvijas garākās liepas biķerveidīgo stumbra pamatni. Ārijas Romanovskas foto