Novērojumu rekordi
Viņš vēsta, ka pavisam šajā izaicinājumā iesaistījušies 157 dalībnieki, ziņots par 3200 novērojumiem. No tiem 2030 papildinājuši datus Latvijas ziemojošo putnu atlantam: reģistrēta kaut viena suga kādā no atlanta 249 kvadrātiem. Ziņojumi ir par 27 tūkstošiem putnu no 130 sugām, un tas pamatīgi pārsniedz ikvienu no iepriekšējo 10 gadu sacīkšu kopējiem sugu skaitiem (līdz šim visvairāk – 118 sugas – bija pamanītas 2017. gadā). Visvairāk novēroti kākauļi (3416), meža pīles (2041), kovārņi (1950), kajaki (1839) un ķivuļi (1793). Savukārt visbiežāk novērota lielā zīlīte, pelēkā vārna, žagata, krauklis, meža pīle, dižraibais dzenis, svilpis, peļu klijāns, zilzīlīte un dzilnītis. Salīdzinoši daudz šogad ziņots par sniegotajās ziemās daudz grūtāk pamanāmām meža putnu sugām: 164 dzeņveidīgie (7 sugas) un 20 vistveidīgie (4 sugas). Tikai pa vienam bijuši pļavu čipstes, baltā stārķa, melnās vārnas, lauku piekūna, purva piekūna, dzērves, vistilbes, sarkanās klijas, baltās cielavas, laukirbes, čunčiņa, pelēkvaigu dūkura, urālpūces, dziedātājstrazda un slokas novērojumi. Neparasts ir Laimas Birziņas novērojums Mazajā Baltezerā – 47 ziemojošie lielie baltie gārņi, kas ir lielākais līdz šim zināmais šo putnu ziemotāju skaits Latvijā (pirmais šo putnu ziemošanas gadījums reģistrēts 2003. gadā).
BŪS KO SKAITĪT. Cerams, ka arī 11. un 12. janvārī šie ūdensputni vēl būs šajā dīķī pie Valmieras. Ārijas Romanovskas foto