Lašveidīgajiem, tāpat kā citām zivīm, nārsts ir laiks, kad tie kļūst neuzmanīgi, ir viegli pamanāmi negodīgajiem lomu tīkotājiem. Bet veiksmīgu nārsta iznākumu jau tāpat traucē plēsīgās zivis, kas to vien gaida, lai ar ikriem pabarotos. Lašveidīgie veiksmīgi nārsto tikai vismaz 17 cm dziļās upēs, kurās straumes ātrums ir no 25 līdz 90 cm/s un starp smiltīm sagūluši 2 līdz 11 cm apjoma oļi. Diemžēl mazās HES un dzirnavu dambji daudzās upēs vairs neļauj lašveidīgajiem līdz šādām, nārstam piemērotām vietām tikt. Tad nu no viena kaut cik veiksmīgi nārstojoša lašu pāra pēc gadiem upē atgriežas vien apmēram 50 jauno lašu. Tātad katra nārstojoša laša nobendēšana ir ne vien šīs zivs nelikumīga iegūšana, bet gan piecdesmitkārtīgi lielāks zaudējums. Tāpēc sods ir pietiekami nopietns: «par katru nelikumīgi noķertu lasi vai taimiņu, ja tas iegūts iekšējos ūdeņos, zivju resursiem nodarīto zaudējumu apmērs ir noteikts 715 eiro». Par makšķerēšanas vai zvejas noteikumu pārkāpumu piemēro arī administratīvo sodu, kas fiziskām personām var būt līdz 700 eiro.
LĪDZ PAREIZAI VIETAI TICIS. Cauri straujteces atspulgam var pamanīt taimiņu, kas atradis nārstošanai derīgu upes gultni. Ārijas Romanovskas foto