Zinātniski tādus sauc par degradētiem. Ar nosusināšanas mēģinājumu pazīmēm ir aptuveni 64% Latvijas augsto purvu, 58% zemo un 79% pārejas purvu. No šiem degradētajiem purviem gadā gaisā izplūstot vismaz 3,6 megatonnas CO2. Lai šo izplūdi būtiski samazinātu, Latvija jau no 2016. gada ir iesaistījusies ES Klimata apakšprogrammas projektā «Degradēto purvu atjaunošana CO2 emisiju mazināšanai Ziemeļeiropas zemienē (LIFE Peat Restore)». Tajā būtiskākais ir, ka purvos, kuros atjauno dabisko ūdens līmeni, CO2 izplūde ne vien samazinās, bet mitrā kūdra jau atmosfērā esošo ogļskābo gāzi pat spēj piesaistīt.
DEGRADĒTĀJI. Šādi grāvji ir nopietns traucēklis purva dabiskuma atjaunošanai. Ārijas Romanovskas foto