Ar ironiju secinu, ka šīs ministrijas visus citus valstī neatliekamākos darbus ir padarījušas un nu, pēc deputātu prāta, var veltīt apkopotus spēkus valsts prestiža atjaunošanā – jūras krasta atbrīvošanā no veidojuma, kuram pat oficiāla nosaukuma nav.
Allaž iestājos par dabas saudzēšanu, kur vien tas reāli ir iespējams, bet šīs būves sakarā gan iesaku emociju vētru noplacināt: tā, pat nenojaukta, varbūt pat šopavasar, aizpeldēs pati. Jau sen ir secināts, ka Pāvilostas tuvumā pēc katras nopietnas vētras jūrā iebrūk no 80 līdz 130 centimetriem krasta. Arī žurnālisti taču šo būvi pamanīja tikai tādēļ, ka brauca skatīties, cik pēc kārtējā pūtiena atkal ir nobrucis krasts.